Mana darba mērķis:
Izzināt un salīdzināt galvenās tendences Dziesmu svētku repertuārā dažādos laika posmos;
Izpētīt, kāpēc repertuārs laika gaitā ir vai nav mainījies.
Dziesmu svētku pirmsākumi Latvijā:
Latvijai ir unikāla gadsimtu pieredze savas identitātes saglabāšanā ar dziesmas palīdzību. Pirmie Dziesmu svētki notika Rīgā 1873. gadā. Vārds “dziesma” latviešu valodā ir ļoti ietilpīgs. Tas saistās ar vārdiem dzimt un dzīvot.
Gana garš arī latviešu kordziedāšanas ceļš – jau divu gadsimtu garumā un pat ilgāk.
19. gadsimta otrajā pusē Latvju zemē sāka veidoties koru kopdziedāšanas tradīcijas – vācu vidē, bet drīz pēc tam arī latviešu sabiedrībā.
Dziesmu svētku norisi pētīju pa posmiem:
Pirmais Dziesmu svētku posms (pirmie līdz piektie Dziesmu svētki);
Otrais Dziesmu svētku posms ( sestie līdz devītie Dziesmu svētki);
Trešais Dziesmu svētku posms ( desmitie līdz deviņpadsmitie) jeb Padomju Latvijas Dziesmu svētki;
Ceturtais Dziesmu svētku posms ( divdesmitie līdz divdesmit trešie Dziesmu svētki).
Pirmais Dziesmu svētku posms un šo Dziesmu svētku repertuāru galvenās tendences:
Programmās ietverti daudz latviešu komponistu skaņdarbi (Andreja Jurjāna , Ernesta Vīgnera);
Notiek komponistu sacensības par labāko dziesmu, metodisko rakstu un brošūru izdošana;
Pirmo reizi realizēta ideja par latviešu simfoniskā orķestra līdzdalību;
Repertuārā iekļauti gan vieglāki, gan žanriski sarežģītāki darbi (balādes, kantātes, izvērstas garīgā satura kompozīcijas)
Izskan tādi šedevri kā Andreja Jurjāna “Stādīju ieviņu”, “Pūt, vējiņi”, Jāzepa Vītola “Gaismas pils”. …
