Dzimtene un mīlestība Veltas Tomas dzejoļu krājumā “Latvieša sieva”

Dzimusi 1912. gada 31. janvārī Neretas pagasta Šausmānu mājās.

“Ja naidu pret krieviem esmu mantojusi, klausoties mātes stāstus par Lielo Piekto gadu, tad pret vāciešiem tas pa lielai daļai agrā bērnībā pašas vērojumos audzēts.”

Vectēvs “gaišs cilvēks un liels grāmatu mīļotājs, turēdams plauktā ne tik vien Manceļa sprediķa grāmatu un lasīdams Pēterburgas Avīzes un Baltijas Vēstnesi, bet arī vākdams un sūtīdams Barona tēvam dainas, viņš neliedza meitām teātri spēlēt un korī dziedāt.”

Vecāmāte “brālēnos radodamās ar dzejnieku, dižlatviešu autoru un kvēlo dekadentu Falliju.”

“Bērnība mums nebija mīksta. Kā likums bija ganu gaitas, visi darbi, kur vien mazās rokas varēja lietā likt – jo tikai tā bija audzināmi cilvēki, kas vai nu pavēlēs citiem vai kalpos paši [..]”…