Džordža Aleksandra Kellija personisko konstruktu teorija

Konstruktu sistēma
Katram indivīda personiskie konstrukti veido konstruktu sistēmu (matricu jeb režģi).
Katra cilvēka konstruktu sistēma ir unikāla un neatkārtojama.
Konstruktu sistēmas funkcija ir interpretēt apkārtējo pasauli.

Konstruktu dinamika
Cilvēks pielieto konstruktus, lai prognozētu nākotnes situācijas.
Tiklīdz cilvēks izdara pieņēmumu, ka ar dotā konstrukta palīdzību adekvāti var prognozēt un paredzēt notikumus, tad viņš sāk tos pārbaudīt.
Ja konstrukts palīdz prognozēt notikumus, tad cilvēks šo konstruktu saglabā, ja nē, tad konstrukti tiek pārskatīti, vai arī izslēgti.
Dzīves laikā cilvēks nepārtraukti iegūst jaunas zināšanas, pieredzi, līdz ar to viņš maina savus uzskatus un veido jaunus konstruktus.

Personisko konstruktu saturs
Personiskā konstrukta bipolārā būtība slēpjas apstāklī, ka cilvēka vērtējumi apzināti izvietoti polāros polos: «skaists - neglīts», «bagāts – nabadzīgs» utt.
Vērtējot sevi, citus, lietas vai parādības, cilvēks vērtējumus pieskaita vienam vai otram polam.
Vērtējot dažādas situācijas, cilvēka domāšana «izskaitļo», dala līdzīgas un atšķirīgas īpašības – dihotomiskais princips.
Tāpēc jebkura personiskā konstrukta saturs viemēr būs bipolārs un dihotomisks.


…