Rentgenstarojums
Rentgenstari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas mazāks kā ultravioletajam starojumam, bet lielāks kā gamma stariem. Tomēr cieto rentgenstaru viļņa garumi var būt līdzīgi dažu gamma staru viļņa garumiem. Šādos gadījumos par gamma stariem sauc to starojumu, kas rodas radioaktīvajā sabrukšanā, bet starojumu, kuru var iegūt no elementārdaļiņu paātrinātāja — par rentgenstariem.
Rentgenstarus 1895. gadā atklāja Vilhelms Rentgens, kurš tiem ieteica nosaukumu X-stari
Rentgenstaru viļņa garums ir robežās no 10 nm līdz 100 pm(atbilstošās frekvences ir 30 PHz līdz 3 EHz). Tos sauc par mīkstajiem rentgenstariem un tos var iegūt ar rentgenlampām. Rentgenstarus ar viļņa garumu zem 100 pm sauc par cietajiem rentgenstariem, un to iegūšanai ir nepieciešams elementārdaļiņu paātrinātājs. To viļņu garumi pārklājas ar gamma staru viļņu garumiem.
Rentgenstarus lieto medicīnā, lai apskatītu, vai nav lauzti kauli. (Dažāda blīvuma audi rentgenstarus absorbē dažādi). Līdzīgā veidā rentgenstarus lieto arī nesagraujošām testēšanas metodēm (konstrukciju uzbūves noteikšanai). Rentgenstarus lieto arī rentgendifraktometrijā, lai noteiktu kristālu struktūru.
Rentgenstari var būt negatīvi efektoši tādā gadījumā,kad taisa rentgenu un rentgenstari var nokļūt uz citiem ķermeņa detaļām, kas veidos sliktu efektu. Tapēc rentgenu iesaka taisīt ne biežāk kā reizi gadā.
…
