Fermenti alus razošanā

Īsumā par fermentiem
Fermenti ir bioloģiskie katalizatori, kas atrodas visos dzīvajos organismos un paātrina tajos norisošās ķīmiskās reakcijas. Visi fermenti ir olbaltumvielas. Pēc uzbūves tos iedala 2 grupās: vienkāršajos un saliktajos fermentos.

Fermentu iegūšana
Fermentu ražošanas līmenis pasaulē ikgadu palielinās par 10-15 %, aug arī to sortiments. Vispopulārākie pārtikā pielietojamie fermenti ir amilāzes, paektināzes, renina, laktāzes u.c
Lai no priekšvielām, piemēram, (aminoskābēm) iegūtu dažādas vielas izmanto imobilizētos fermentus (Fermenta imobilizācija ir metode, kura ļauj saistīt fermenta molekulu ar dabiskas izcelsmes sintētisku nesēju.)

Alus ražošana
Alus darītavu galvenais produkts ir alus, kas ir mazalkoholisks dzēriens. Alu igūst no miežim, rauga, apiņiem un ūdens. Attiecībā pēc izmantotā rauga sugas izšķir apakšējās rūgšanas un virsējās rūgšanas alus šķirnes.

Galvenie alus ražošanas posmi.
Graudu iesalu Eiropā pagatavo no miežiem vai kviešiem. Graudus iemērc ūdenī un diedzē, līdz tiem izdīgst asniņi.
Nākošā stadija ir graudu žāvēšana. Ja ražo tumšo alu, tad graudu žāvēšana (grauzdēšana) notiek daudz ilgāk un ar lielāku temperatūru, līdz graudi kļūst brūni vai pat melni.
Iesalu samaļ, pievieno ūdeni un vāra.
…