Saskaņā ar CL 378.panta 1.punktu pazudušo var uzskatīt par mirušu, ja viņš pazudis kaujas laukā un divu gadu laikā no karadarbības izbeigšanās nav ziņu par viņu. Izsludināšana par mirušu ir vajadzīga galvenokārt pazudušās personas piederīgo interesēs, lai radītu tiesisko skaidrību un iespējami novērstu negatīvās sekas, kas saistītas ar nezinu par pazudušās personas likteni.
Pazudušas personas izsludināšana par mirušu nodibina šās personas nāves prezumpciju. Kad tiesa pazudušo izsludinājusi par mirušu, viņa manta tiek nodota mantiniekiem(CL 379.p.). Pazudušu personu izsludinot par mirušu, iestājas arī pārējās tiesiskās sekas, ko parasti izraisa nāve. Nav izslēgts, ka par mirušu izsludinātais varētu atgriezties. Ja par mirušu izsludinātajai personai ir laulātais un nepilngadīgi bērni, tad pēc izsludināšanas par mirušu izbeidzas viņas aizgādnības tiesības pār bērniem (CL 198.p.2.pkt.), izbeidzas laulība (sk.CL 65.p.2.d), un laulātais var stāties jaunā laulībā.
Piemērs:
Latvijas pilsonis Konrāds Kāsītis pazuda kādā Dienvidamerikas valstī, kurā tobrīd notika karadarbība starp valdības karaspēku un dumpiniekiem. Pēdējās ziņas par viņu bija no kaujaslauka džungļos. Divus gadus pēc karadarbības izbeigšanās Latvijas tiesa pēc Kāsīša sievas lūguma izsludināja viņu par mirušu. Kāsīša sieva kļuva par viņa mantinieci un stājās jaunā laulībā. Vēl pēc diviem gadiem Kāsītis negaidīti atgriezās Latvijā. Visu šo laiku viņš bija pavadījis Dienvidamerikas valsts cietumā, jo bija mēģinājis izvest no valsts narkotikas.>>
…
