Karjera un dzīves gaitas.
Dzimis Kazaņā zemnieka ģimenē. Kopš 1889. gada darbojies teātrī. Dziedājis korī. 1890. gadā sāka solista karjeru, kad tika izraudzīts dziedāt partiju saslimušā kolēģa vietā. Darbojies Kazaņā, Ufā, Tiflisā, kur ņēma privātstundas. 1893. gadā pārcēlās uz Maskavu, bet 1894. gadā - uz Sanktpēterburgu. 1895. gadā kļuva par Marijas teātra solistu. No 1896. līdz 1899. gadam Šaļapins bija mecenāta Savas Mamontova Krievu privātās operas Maskavā solists. No 1899. gada - Lielā teātra solists.
Pēc Oktobra revolūcijas ieguva Republikas Tautas mākslinieka nosaukumu un kļuva par Marijas teātra māksliniecisko vadītāju. 1922. gadā devās viesizrādēs uz ārzemēm, un PSRS vairs neatgriezās.
Fjodors Šaļapins Latvijā.
Vistumšākās krāsās savā autobiogrāfijā pats dziedonis tēlo to vidi, kuŗā viņam nācies pavadīt savu bērnību un jaunību. Savos slavas augstumos viņš apciemoja arī Latviju, viesojoties gan Fausta, Borisa Godunova, Nāras un Seviļas bārddziņa operās, gan arī atsevišķos koncertos. 1930., 1931. un 1934. gadā sniedza viesizrādes Rīgā
Rīgas mūziķu un skatuves mākslinieku saime Šaļāpinam bija daudz draugu un patiesu cienītāju. Daudzas Šaļāpina izrādes beidzās ar skandāliem, jo dziedonim bija tikai viena patiesība − viņa paša.
Atzinība.
Krievu operdziedātājs, bass Fjodors Šaļapins plašāku atzinību guvis pateicoties dēmona Mephisto lomai izrādē Fausts, kas bijis veiksmīgs pagrieziens viņa karjeras turpinājumam. 20. gs. 30. gadu sākumā Rīgas viesizrāžu laikā Šaļāpins uzturējies viesnīcas Metropole 510. numurā, kur īpašu atmosfēru piešķir dizaina elementi, kas veidoti par godu Šaļapina atveidotajam Mephisto.
…
