Franču revolūcija

Napoleona varas beigas
Sākās masveida atbrīvošanas kari pret Franciju, 1814.g. sabiedroto karaspēks ieņem Parīzi un Napoleons bēg uz Elbas salu.
Rezultātā Francija atguva 1792.g. robežas un atjaunoja Burbona dinastiju, par karali pasludinot Luija XVI brāli Franci Ksavjē, kas kļuva par Luiju XVIII.
1815.g. Napoleonam uz 100 dienām izdevās atjaunot savu varu Francijā.
Pret Napoleonu izveidojās 7. koalīcija, kura izcīnīja pēdējo uzvaru pār Napoleonu karspēku Vaterlo kaujā.

Vīnes kongress
No 1814.g. septembra līdz 1815.g. jūnijam Vīnē tik sasaukts kongress, lai izstrādātu miera noteikumus un pārdalītu ietekmes sfēras un robežas Eiropā pēc Napoleona kariem.
Vīnes kongresā pulcējās 216 visu Eiropas valstu pārstāvji. Noteicošākā loma bija Krievijai, Anglijai, Austrijai, Prūsijai un Francijai.
Kongresā vienbalsīgi vienojas par absolūtisma atjaunošanu visā Eiropā, izņemot Angliju un Franciju.

Svarīgākie Vīnes kongresa lēmumi:
1. Anglija atguva Maltas, Jonijas, Helgolandes salu un paturēja dažas Francijai un Holandei atņemtās kolonijas;
2. izveidoja Nīderlandes Karalisti, kurā ietilpa Holande un Beļģija;
3. Krievija ieguva Polijas daļu ar Varšavu, Somiju un Besarābiju;
4. Austrija ieguva gandrīz visu Itāliju;
5. Prūsija ieguva daļu no Polijas un Saksijas;
6. Vācijā atjaunoja 39 valstiņas (17.-18.gs. tās bija vairāk nekā 300);
7. atjaunoja Burbonu dinastiju visā Francijā;
8. atjaunoja Pāvesta valsti.

…