Gravitācija fizikā
Fizikā gravitācija ir universāla mijiedarbība starp jebkurām matērijas formām, kam raksturīga savstarpēja pievilkšanās. Tas nozīmē, ka gravitē bez izņēmuma visas daļiņas neatkarīgi no to veida. Gravitācijas mijiedarbība ir proporcionāla daļiņas gravitācijas lādiņam — gravitējošajai masai. Tā ir viena no četrām fundamentālajām elementārdaļiņu mijiedarbībām dabā (pārējās trīs ir vājā, stiprā un elektromagnētiskā). Zināmo mijiedarbību vidū gravitācijas spēki ir visvājākie. Gravitācijas mijiedarbība kļūst noteicoša tikai lielu kosmisku objektu gadījumā.
Ņūtona un Einšteina teoriju atšķirības
Ņūtona gravitācijas teorijā pieņemts, ka laiks un telpa ir absolūti un savstarēji nesaistīti lielumi. Savukārt A. Einšteins, ar relativitātes toeriju parādīja, ka tie ir savstarpēji saistīti. Einšteina teorija balstās uz , ka gaismas ātrums ir lielākais pasaulē iespējamais ātrums. Kustība notiek četrdimensiju telpā. Saskaņā ar Einšteina teoriju, matērija "izliec" laiktelpu. Līdz ar to, piemēram, gaisma lielas masas ietekmē, nepārvietojas vis pa taisnām līnijām, bet gan pa liektu trajektoriju. Pēc būtības, Ņūtona gravitācijas teorija ir Einšteina teorijas speciālgadījums.…
