Sociālās grupas fasilitātes efekts
Efekts saistīts ar pūļu pielietošanu siastībā ar citu klātbūtni. Šo efektu atklāja Normans Triplrts 1897.g. Triplets veica eksperimentu - riteņbraucējs sacenšas ar hronometru. Secināja, ka sportisti uzrāda labākus rezultātus, ja sacenšas divi riteņbraucēji, nekā uzlabot savu rezultātu tikai redzot rezultātu.
Citu cilvēku klātbūtne var palīdzēt vai tieši otrādi kaitēt labakam rezultātam. (motivācijai)
Sociālais psihologs D.Maijers uzskata, ka galvenie reakcijas ietekmējošie faktori ir šādi:
Apkārtējo cilvēku skaits;
Atrašanās patīkamas vai nepatīkamas gruoas ietvaros;
Apkārtējo cilvēku nozīmīgums;
Cilvēku izvietojums telpā.
Grupas piederības efekts
Angļu psihologs Mak Dugalbs (1908) savā grāmatā “Sociālā psiholoģija” starp citiem instinktiem izdalīja grupas piederības sajūtu.
Angļu psihologi G. Težfels un Dž. Terners 70-tos gados sāka apzināt indivīda piederību grupai, to definējot “grupas identifikācija”. Izveoja teoriju par sociālo identifikāciju, kura balstās uz šo: cilvēks pievienojot sevi kādai grupai, cenšoties novērtēt tās nozīmību, tādā veidā ceļot savu un grupas nozīmīgumu.
Grupas identitāti ietekmē trīs komponenti – kognitīvie, emocionālie un uzvedības – regulē cilvēka uzvedību grupā.
Ringelmana efekts
Ja palielinās grupas biedru skaits, grupā samazinās vidējais individuālais ieguldījums kopīgā darbā.
Šo efektu atklāja V. Mede Maks Ringelmans. Viņš konstatēja, ka kolektīva darba spējas nepaaugstinās un pusi no summas grupas biedru darba spējām. Dalībnieki ir mazāk motivēti un pieliek mazāk spēka kopīgos darbos, nekā individuāla darba izpildei.
Ringelmans piedāvā formulu katra dalībnieka vidējai piepūlei, dažādu grupu lielumos.
C=100 – 7 * (K-1) C- vidējā dalībnieka piepūle; K-cilvēku skaits grupā.…
