Par kādas valsts ekonomisko stāvokli un stabilitāti, valsts attīstības un iedzīvotāju labklājības līmeni var spriest pēc IKP lieluma.
IKP - gada laikā valsts teritorijā saražotie gala produkti un pakalpojumi
Gala produkti – preces vai pakalpojumi, kurus pērk to tiešai patērētāju galīgai lietošanai, bet nevis uzņēmējs, lai tālāk to pārstrādātu vai pārdotu.
Starpprodukti – preces un pakalpojumi, kuri paredzēti tālākai apstrādei un pārdošanai (izejvielas, materiāli).
Nominālais IKP – ja tirgus vērtību mēra faktiskajās cenās
Reālais IKP – ja tirgus vērtību mēra pastāvīgās cenās
IKP deflators – visu preču cenu indekss, kuru izmanto IKP koriģēšanai, jo tas atspoguļo visu ražojumu cenu izmaiņas
Tehniskā recesija – IKP lejupslīde divus ceturkšņus pēc kārtas.
Recesija parasti sākas ekonomiskās aktivitātes augstākajā punktā.
Recesijas priekšnoteikumi un pazīmes:
Ražošanas paplašināšanas un investīciju piesaiste atduras pret nepietiekamu pieprasījumu
Palielinās gatavās produkcijas krājumi, kas izraisa ražošanas sašaurināšanu, samazinās nodarbinātība, ienākumi, patēriņš
Samazinās IKP apjoms
Samazinoties pieprasījumam, daļa no uzņēmumiem nonāk finansiālās grūtības, kā rezultātā samazinās investīcijas
Palielinās bezdarba līmenis
Recesija bieži noris strauji, bet atveseļošanās lēni un darbietilpīgi. Recesijas zemākais punkts ir depresija, pēc kuras sākas ekspansija jeb augšupeja.…
