Biogrāfija
Inga Ābele dzimusi 1972.gadā Rīgā, studējusi:
bioloģiju Latvijas Universitātē,
absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra un TV dramaturģijas nodaļu.
Ingas Ābeles radošās izpausmes vērojamas visos literatūras žanros - publicēti gan stāsti,romāni, dzeja, gan lugas.
2003.gadā Inga Ābele saņēmusi Literatūras gada balvu par dramaturģiju,
savukārt -
2004.gadā - par īsprozas krājumu „Sniega laika piezīmes".
Rakstniece necenšas ievērot stingras formas kanonus, radot melnraksta iespaidu, adekvātu tēlu modernās dzīves dabiskās pašplūsmes steidzamam pierakstam, fragmentārai jēlvielai, kuru nevieno saprāta loģika. Noteicošais materiāls ir emocionāli un instinktīvi apjaustais - psihes noslēpumainā bezapziņa, kas liecina par, bezrūpīgu, patīkamu un reizē mazliet nemierīgu bērnību.
Tomēr, vairākos stāstos parādas izteikumi, kas raksturo dzīvi kā sāpes vai smagumu, to raksturo citāti :
“Dzīve, kas noslīcina kuģīšus “
“No dzīves noguruši “
“Cik daudz spēka gan prasa dzīve “
Ingai Ābelei dzīvē un darbos raksturīgas:
trauslās robežas starp prātu un ārprātu,
viņas varoņi izlaužas no pilsoniski seklas un normētas dzīves rāmjiem, iepriekš apdrošinātām pozīcijām. Ja nebūtu krišanas nepieradinātu sajūtu galējībās un došanās dziļākas esamības vielas meklējumos “zem viļņa”, izpaliktu emocionāli un eksistenciāli sakāpināti pārdzīvojumi, bez kuriem nav iespējama neviena radoša darbība, tai skaitā – mīlestība. Īpaši personības iezīmes atspoguļojas stāstā “Akas māja” kurā, Inga Ābele izveidojusi no zemes stabilitātes un labklājības atšķirīgu telpu, kuras pagrīdē spiesti mitināties arī šodienas sociālajā konkurencē caurkritušie.…
