Ķermeņa valoda

Šķiriskā (marksistiskā) tiesību teorija
Tā sāka attīstīties XIX.gs otrajā pusē – XX.gs sākumā un bija noteicoša PSRS un citās sociālistiskajās valstīs līdz XX.gs 80.gadiem. Par teorijas autoriem tiek uzskatīti arī K. Marks (1818 – 1883), F. Engels (1820 – 1895),V. Ļeņins (1870 – 1924).
Teorijas saturu var izskaidrot šādi:
1. Teorijas pamatā ir šķiriskā pieeja, ekonomiskā determinisma ideja, sabiedriski ekonomiskā formācija (tāpat kā Sensimons, arī marksistiskās koncepcijas piekritēji balstījās uz ekonomiskiem pamatiem);
2. tiesības – valdošas šķiras griba, kura ietvertā likumā; tiesību saturu nosaka sabiedrības dzīves materiālie apstākļi;
3. tiesības, tāpat kā valsts, ir virsbūves sastāvdaļa (forma), ko nosaka privatīpašnieciskās sabiedrības bāzes (ražošanas , ekonomiskās) attiecības. Kā apgalvo K. Markss, tiesiskās attiecības un tiesības visumā rodas no privātīpašnieciskām ekonomiskām attiecībām, apkalpo šīs attiecības, ir to izpausmes un eksistences nepieciešamā forma. Tiesības nekad nevar būt augstākas par sabiedrības ekonomisko iekārtu un tās atkarīgo sabiedrības kulturālo attīstību;
4. tiesības atspoguļo esošas ražošanas attiecības (ir atkarīgas no ražošanas attiecībām), kur ražošanas līdzekļu pamata masa ir lielu īpašnieku rokās;
5. līdz ar darba dalījuma parādīšanos (zemkopība, lopkopība, amatniecība, tirdzniecība) parādījās arī parādība, ka ar vienādu darbu, tātad ar vienādu līdzdalību sabiedriskā patēriņa fondā, viens faktiski saņem vairāk nekā otrs, viens var būt bagātāks par otru utt. …