Konfliktu vadīšana (menedžments)
Konflikta definīcija
1. Par konfliktu sauc savstarpēji antagonistiskus impulsus, intereses,
viedokļus, darbības.
2. Konflikts ir divu pušu interešu sadursme, kurā vienas puses interešu īstenošana reāli (vai tikai šķietami) izslēdz otras puses interešu īstenošanu. Šajā gadījumā puses var būt divi vai vairāki cilvēki, dažādas grupas (vai arī motīvi iekšējā konflikta gadījumā). Ar "interesēm" šeit jāsaprot ne tikai intereses, bet arī mērķi, uzskati, pozīcijas, tendences utt.
Konfliktu veidi
Konflikti var būt iekšēji (individuāli) vai ārēji (starppersonu vai starpgrupu).
Organizācijās nozīmīgāki ir tieši ārējie konflikti, jo atsevišķa indivīda iekšējās pretrunas var aplūkot kā vienu no starppersonu konfliktu veicinošiem faktoriem.
Konflikti indivīda līmenī
Iekšējais konflikts tiek aprakstīts kā psihisks neizlēmības stāvoklis situācijā, kad indivīds atrodas divu vienādi stipru, bet pretēji vērstu spēku ietekmē.
Tiek izšķirti trīs galvenie konfliktu tipi.
Konfliktu tipi
1. "Tuvošanās - tuvošanās" (approach - approach).
Indivīdam vienlaikus ir divas vienādi pievilcīgas izvēles, piemēram, vai saņemt paaugstinājumu darbā ar lielāku atbildību un atalgojumu, vai iekļauties projekta grupā, kuras darbs ir ļoti interesants un nozīmīgs. Šādās situācijās izvēli bieži vien nosaka nejaušība, kāds negaidīts blakusapstāklis u. tml. Pateicoties "racionalizācijai" kā psiholoģiskajai aizsardzībai, lai kāda arī būtu indivīda izvēle, viņš pats uzskatīs, ka rīkojies pareizi.
Konfliktu tipi
2. "Izvairīšanās - izvairīšanās" (avoidance-avoidance).
Šajā gadījumā abas izvēles iespējas ir negatīvas, piemēram, darbiniekam ir jāizšķiras, vai pildīt vadītāja rīkojumu, izpelnoties darba biedru nosodījumu, vai arī pārkāpt vadītāja rīkojumu un oficiāli saņemt sodu. Var teikt, ka vienīgā izeja ir izvēlēties mazāko no ļaunumiem. Tāpat kā iepriekšējā tipa situācijā, arī šajā gadījumā indivīds pēc izšķiršanās par kādu no alternatīvām racionalizē, t.i., neapzināti attaisno savu izvēli.
Konfliktu tipi
3."Tuvošanās - izvairīšanās" {approach - avoidance).
Indivīdam ir viena izvēle, bet pretrunīga attieksme pret to. L. Festingers šādu situāciju raksturo kā kognitīvo disonansi, kuru jau pieminējām iepriekšējā nodaļā. Tas var būt vilinājums un bailes no soda vienlaikus vai arī kārdinoša izdevība un iekšējie morālie aizliegumi, sirdsapziņas prasības. Šī situācija bieži vien ir psiholoģiski smagāka nekā divas iepriekšējās, ja tā ieilgst, indivīdam var rasties pat neirotiski traucējumi.
Organizācijas faktori, kuri sekmē iekšējo konfliktu rašanos, var būt dažādu sociālo lomu nesavienojamība, pretrunas starp oficiālajām un neformālajām uzvedības normām, indivīdam nepieņemams vadības stils u. c.
Iekšējie konflikti parasti ir saistīti ar ārējiem konfliktiem.
…
