Kreativitāte rodas ilgas mācīšanās, domāšanas un gatavošanās rezultātā. Kreatīvo ideju attīstību ietekmē indivīda kompetence, motivācija, emocijas un vide. Indivīdam var būt visi iekšējie resursi, lai domātu kreatīvi, bet bez vides atbalsta šī kreativitāte var arī neizpausties. Tādēļ īpaši jāpievēršas videi. Vide ir objektu un/vai indivīdu, kā arī to savstarpējo mijattieksmju kopums. Ir īpaši jāizceļ mācību, sociālās, mākslas, kultūras, bilingvālās, etnogrāfiskās u.c. vides ietekme (Rumpīte, 2000, 32-38).
Kreatīvas personības būtiskas īpašības ir:
Gatavība uzņemties risku;
Neatlaidība, dinamiska virzība un nodošanās problēmas risinājumam;
Zinātkāre;
Atvērtība jaunām zināšanām un pieredzei;
Tolerance pret neskaidrību;
Plašas intereses;
Oriģinalitātes augsts vērtējums;
Intuīcija un spēcīgas jūtas;
Iekšējā aktivitāte, spēja skatīt risināmo problēmu “no tālienes” (Starko, 1995; kā minēts Rumpīte, 2000, 32-38).
21.gadsimta vadīšanas paradigmu maiņa
Globālās izmaiņas, kas sākās pasaules ekonomikā pagājušā gadsimta 80. gados, ir saistītas ar jaunu tehnoloģiju parādīšanos, globalizāciju, robežu atvēršanu, darbinieku mobilitāti, un 1993. gadā tās tika nosauktas par „inovatīvu jeb uz zināšanām balstītu ekonomiku” (Drucker,1993), kas pamatojas uz intelektuālajiem resursiem informatīvajām un zinātnes ietilpīgām tehnoloģijām, un radīja izmaiņas visās jomās, kas ir saistītas ar vadības zinātni (Lando, 2013).
Pēdējo divdesmit gadu gaitā visvairāk attīstītajās valstīs vērojama paaugstināta aktivitāte inovāciju sfērā. ASV ekonomikas dinamiska izaugsme vērojama 90. gadu vidū un, attiecīgi, arī amerikāņu fondu tirgus kapitalizācijas izaugsme (Lando, 2013).
Ekonomiskās attīstības paātrinājums pagājušā gadsimta otrajā pusē bija saistīts ar daudziem iemesliem, galvenais no tiem bija zinātniski-tehniskā revolūcija un tās mūsdienu posms – informācijas revolūcija, kas paaugstina zināšanu lomu un paceļ tās principiāli jaunā līmenī, kad zināšanas ir nepieciešamas jaunu zināšanu radīšanai (Drucker, 1993; kā minēts Lando, 2013).
…
