Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes Zemgales hercogiste
Kurzemes hercogiste pastāvēja līdz pat 1795. gadam, kad Polijas trešās sadalīšanas gaitā to pievienoja Krievijas impērijai.
Kurzemes hercogu darbības dēļ hercogistē sāka izmantot tā laika jaunākās tehnoloģijas, tika paplašināti tirdzniecības kontakti un iedzīvotāji iepazinās ar norisēm dažādās dzīves jomās.
Daudzi ārzemnieki - amatnieki, tirgotāji vai vienkārši bēgļi - apmetās hercogistē un tika pieņemti bez diskriminācijas reliģisku iemeslu dēļ. Tas noveda pie tā, ka hercogistē pakāpeniski attīstījās neparasta veida multikulturāla sabiedrība, lai gan tas nemainīja stingru sadalījumu sociālajos slāņos un likumīgu tiesību piešķiršanu vienīgi “vāciešiem”, pilnībā izstumjot “nevāciešus” no politiskās dzīves.

Gothards Ketlers (Jēkaba vectēvs)
(1517 – 1587)
Gothards Ketlers divdesmit gadu vecumā iestājās Livonijas ordenī un 1559. gadā tika ievēlēts par ordeņa maģistru.
Pēc ordeņa likvidēšanas kļuva par Polijas-Lietuvas karaļa vasali un jaunizveidotās Kurzemes-Zemgales hercogistes valdnieku.
Ketlers nostiprināja hercogistes luterāņu baznīcas varu. Viņa laikā (1562-1587) Kurzemē tika uzceltas septiņdesmit baznīcas, kā arī Kurzemē tika izveidotas astoņas nabadzīgo skolas un astoņas patversmes.
…