Riodežaneiro karnevāls
Atrasties Brazīlijā karnevāla laikā nozīmē nokļūt pasakā – divas nedēļas mūzikas, deju, masku parādes un jautrības uz ielām no agra rīta līdz vēlam vakaram. Karnevāls jau sen ir kļuvis par vienu no Brazīlijas simboliem kas vēsta par brazīliešu viesmīlīgo, labvēlīgo, dzīvespriecīgo dvēseli un ekstravaganto būtību.
Karnevāls, kadu mēs to pazīstam mūsdienās, ir izveidojies 20.gs. 30-tajos gados. Koši, krāsaini kostīmi, āfrikāņu ritmi, slavenā brazīliešu samba - karnevāla muzikālais pamats, jau sen ir pazīstami visā pasaulē. Šiem svētkiem ir milzīga piekrišana arī tādēļ, ka to sagatavošanās laikā, kas ilgst vairākus mēnešus, lielai daļai nabadzīgo iedzīvotāju šajā laikā ir vienīgais iespēja nopelnīt un ar to iztikt atlikušo gada daļu. Riodežaneiro karnevāls notiek īpaši projektētā sambas stadionā – Sambadromā, kuru uzbūvēja 20.gs. 80-tajos gados. Sambadroms ir gandrīz kilometru gara iela ar tribīnēm, kurās ir paredzētas vietas 80 000 skatītājiem. Karnevāla būtība ir sacensība starp daudzajām sambas skolām, kuras īpaši šim pasākumam gatavo deju priekšnesumus un krāšņus tērpus. Galvenās sacensības notiek divas naktis, kuru laikā žūrija izvēlas uzvarētājus, trešajā naktī notiek sambas skolu-uzvarētāju parāde
Saimniecība
Klusā un Atlantijas okeāna piekrastē un upēs iedzīvotāji nodarbojas ar zvejniecību.
Pie upēm darbojas hidroelektrostacijas. Enerģijas ieguvei izmanto arī naftu un akmeņogles.
No Dienvidamerikas ir nākuši kartupeļi, kukurūza, kokvilna, zemenes un citi augi.
Dienvidamerikā audzē arī dažādus ievestus augus, galvenokārt kafijkokus.
Daudz ir liellopu un aitu.
Iedzīvotāji
Ekvadoras, Peru un Bolīvijas kalnu rajonos dzīvo miljoniem vietējo iedzīvotāju, kuriem dzimtā valoda nav spāņu un kuri piekopj tradicionālo dzīvesveidu
Par reģionā pastāvējušās senās inku kultūras diženumu liecina viens no mūsdienu pasaules brīnumiem, Makču Pikču pilsētas atliekas Peru
…
