Latviešu kultūra pēc Otrā pasaules kara

Pēckara gados sāka strauji attīstīties latviešu nacionālā teātra kultūra. AKADĒMISKAIS DRĀMAS TEĀTRIS – galv. rež. A. Amtmanis – Briedītis iestudējis” Zvejnieka dēls”, “Zaļā zeme”, “Mērnieku laiki”... Izcilus darbus veicis arī Alfrēds Jaunušāns. DAILES TEĀTRIS – par galv. rež. Turpina strādāt Eduards Smiļģis. “Uguns un nakts”, “Spēlēju dancoju”, “Marija Stjuarte”... RĪGAS KRIEVU DRĀMAS TEĀTRIS – pēc 2. Pasaules kara par režisoriem strādāja M. Pjarns, J. Jurkovskis, A. Kacs, S. Losevs... Nozīmīgākās izrādes “Okeāns”, “Bet rītausmas šeit klusas”, “Pīļu medības”, “Ķiršu dārzs” un citas... Šodienas mūzikas dzīve nav iedomājama bez Latvijas Nacionālās operas. Galvenais diriģents – Leonīds Vīgners Māksliniekiem atgriežoties no trimdas operā tiek iestudēti jauni baleti un operas. Personas: E. Špokaite, V. Jansone, Aivars Leimanis, Jevgeņijs Čanga, Aleksandrs Lembergs, Elza Radziņa, Lita Beiris, Janīna Es tomēr vēl vēlos pieminēt nesen aizgājušo, vienu no izcilākajiem latviešu gleznotājiem un scenogrāfiem Andri Merkmani. Viņa ieguldījums ir tādās filmās kā “Vilkaču mantiniece”, “Teātris”, “Nāves ēnā”, “Ezera sonāte” un vēl daudzas citas. Ļoti iecienīts scenogrāfs Dailes teātrī. Viņa darbus un personālizstādi iespējams aplūkot vienā no krāšņākajām izstādēm E. Smiļģa muzejā. Izstādi gan kuru katru nedēļu slēgs.