Latvija 16.-18.gadsimtā

PĀRDAUGAVAS HERCOGISTE

Province pastāv no 1561. – 1629. gadam
Pārvalde
Pirmais gubernators – Gothards Ketlers, šo amatu 1566. gadā iegūst Jans Hodkēvičs. Viņa dzimtas ģerbonis, kurā attēlots greifs, kļuva par Pārdaugavas hercogistes simbolu.
Hercogistes zemes iedalījās pilsnovados.
Pilsnovadi tika apvienoti trīs apgabalos – Pērnavas, Cēsu un Tērbatas.
Novadus pārvaldīja vaivadi. Pērnavas vaivads dzīvoja Limbažos, Cēsu vaivads – Siguldā, bet Tērbatas – Tērbatā.
Apgabalus sadalīja iecirkņos, kuru pārziņus sauca par stārastiem.
Hercogistes muižnieki turpināja sanākt uz landtāgu. Landtāgs bija sapulce, kura palīdzēja gubernatoram pārvaldīt hercogisti. Landtāgā izvēlējās arī muižniekus, kas pārstāvētu hercogisti Polijas parlamentā jeb seimā.
Poļu valdības politika
-Polonizācija. Poļu valdība pieturējās pie polonizācijas politikas, lai tuvinātu jauniegūto Pārdaugavas hercogisti pārējām valsts daļām. Tā centās pārpoļot hercogistes iespaidīgākās ļaužu grupas. Liela vērība tika pievērsta muižniecībai.
-Katolizācija. Polijas un Lietuvas iedzīvotāju vairums toreiz bija katoļi, tāpēc poļu valdība centās, lai arī Pārdaugavas hercogistes iedzīvotāji kļūtu atkal par katoļiem. Poļu valdības centieniem ļoti liels atbalsts bija jezuītu ordenis, kas Pārdaugavas hercogistē uzsāka ļoti aktīvu darbību.…