Mājas motīvs Edvarta Virzas poēmā "Straumēni"

Secinājumi
Straumēnu mājas bija svarīgas katra iedzīvotāja personīgajā izaugsmē. Šeit cilvēki pavadīja visu savu mūžu, mācījās un dzīvoja. Straumēnu mājas iedzīvotājiem tika mācīti tikumi un daudz labu pamācību, kuras varēja ņemt līdzi, tālāk pasaulē ejot.
«Ja cilvēks apmetas kādā zemes stūrī uz dzīvi, viņš, papildinādams zemes auglību, papildinās arī pats.»
Straumēnu mājas bija īpašas, citādas. Tās tiek pielīdzinātas baznīcai, kur var dzīvot saskaņā ar sevi, Dievu un visu apkārtējo pasauli. Šeit valdīja harmonija, miers.
«Un tiešām, kad skatījās uz šo māju no viņu tālāko lauku robežas, un kad pēc tam aplūkoja visas citas mājas, tad, kaut gan skursteņi visām rāmi kūpēja, bet ne no vienām dūmi nepacēlās tik mierīgi kā no Straumēniem.»
«Un šis gabaliņš kārtības, skaidrības un paklausības, ko jūs redzat šinī mājā, ir īsumā skatītas visas neizmērojamās debesis pāri manai vecajai latviešu zemei.»
Šīs mājas vienoja visus esošos un bijušos iemītniekus. Te cilvēki dzīvoja vienoti un paaudžu paaudzes bija savstarpēji tuvas un vienotas, jo visi šie cilvēki bija uzauguši šajā īpašajā vietā.
«Ikviena laukos nodibināta mājvieta nav tikai ļaužu patvērums vien. Ap viņu salasās ne tikai putni un: dzīvnieki, bet arī pa pasaules telpu klīstošie gari še nolaižas,(..). Tāpēc ikviena māja nav vienīgi mūra, akmens vai koka mākslīgs kopojums, tā pārvēršas Dieva pirmā patversmē, un tikai no tās Viņš iet uz baznīcu.»
…