POTENCIĀLĀ PIEEJA MII
Ēģipte nav parakstījusi konvenciju par ķīmiskajiem ieročiem, ANO un pasaules lielvarām ir aizdomas, ka Ēģiptes rīcībā iespējams ir dažādi nedeklarēti ķīmiskie ieroči un to iestrādes. Ēģipte ķīmiskos ieročus lieto jau kopš 20. gs. vidus – Jemenas pilsoņu karā, 1970.-tos gados piegādājusi tos Sīrijas nemierniekiem utml.
Pastāv aizdomas, ka Ēģiptes rīcībā ir ipirīts (mustard gas), jo 20. gs. beigās, lielos apjomos notika sastāvdaļu ievešana no Indijas.
Kā arī kopš dalības Jemenas karā, iespējams Ēģiptei ir iestrādes un zināšanas VX gāzi (nervu gāze) – izraisa nervu sistēmas nāvējošu disfunkciju.
Ēģipte ir pievienojusies konvencijai, kas aizliedz bioloģisko ieroču izmantošanu, taču pastāv aizdomas, ka Ēģiptei ir dažādas bioloģisko ieroču iestrādes un nedeklarēti ieroči.
Dažādi ziņojumi liecina, ka Ēģipte strādā pie dažādiem bioloģiskajiem ieročiem, piemēram, plague baktērijām (mēra ierosinātājs), botulisma toksīniem (muskuļu paralīzes izraisītājs), encephalitis baktērijām (Latvijā pārnēsā ērces), kuras varētu izraisīt masveida inficēšanos.
SECINĀJUMI
Tā kā Ēģipte nav pievienojusies ķīmisko ieroču aizlieguma konvencijai, kā arī starptautisko novērotāju pieeja Ēģiptes valdības, armijas resursiem nav iespējama, tad nevar droši apgalvot kāds ir Ēģiptes militārais spēks.
Lai nostiprinātu varu un atbrīvotos no politiskajiem konkurentiem – dažādiem kaujinieku grupējumiem ir iespēja, ka Ēģipte lietos ķīmiskos un bioloģiskos ieročus.
Zaudējot ietekmi Āfrikā, vai zaudējot ietekmi citās Āfrikas valstīs, zaudējot dažādiem nemiernieku grupējumiem, Ēģipte iespējams varētu atkārtoti pierādīt savu militāro spēku tieši ar ķīmiskajiem un bioloģiskajiem ieročiem, kā tas notika 20. gs. vidū.
…