Sociālās problēmas definīcija
Es izvēlējos P. Hortona un G. Leslija definīciju, ka sociāla problēma ir stāvoklis, kas ietekmē daudzus cilvēkus tādā veidā, kas tiek uzskatīts par nevēlamu un par kuru ir pārliecība, ka kolektīva rīcība var to mainīt.
Nabdzība
Jebkurš iedzīvotājs, kura ienākumi ir mazāki par nabadzības slieksni, tiek uzskatīts par nabadzīgu.
Nabadzības slieksnis- naudas līdzekļu daudzums noteiktā periodā vai tam ekvivalentas materiālās vērtības, kas vienam iedzīvotājam nepieciešamas, lai tas nebūtu nabadzīgs.
Pēc definīcijām pastāv
1. Absolūtā nabadzība, kura cilvēkus uzskata par nabagiem, ja viņu resursi ir mazāki par minimāli nepieciešamajiem, viņi nevar apmierināt pamatvajadzības (apģērbs, mājoklis, pārtika)
2. Relatīvā nabadzība, kur uzmanības centrā vispārējās labklājības un dzīves līmenis, indivīdu aktivitāte un piedalīšanās. Pēc šīs pieejas cilvēki ir nabagi, ja viņu patēriņa līmenis ir ievērojamāki zemāks par līmeni, kas sabiedrībā ir uzskatīts par apmierinošu un rezultātā viņi tiek izslēgti no parastā vispārpieņemtā dzīvesveida un pasākumiem sabiedrībā. [Dobelniece, 1998]
Lai noteiktu nabadzības līmeni, valstī izmanto tiešās metodes (mēra patēriņu) un netiešās metodes (mēra ienākumus)
Pastāv arī objektīvie un subjektīvie faktori nabadzības mērīšanai:
Objektīvie kritēriji ir saistīti ar resursiem, kas ir kādas personas rīcībā.
Subjektīvie kritēriji ir saistīti ar indivīdu uzskatiem un izjūtām, un parasti tos atvasina no kādiem objektīviem parametriem, piemēram, ienākumiem, ģimenes lieluma un citiem. [www.news.frut.lv].…