Sākumā mēs vēlētos vēlreiz atkārtot kas tad ir noilgums: Noilgums ir likumā noteikts termiņš, pēc kura saistību tiesības izbeidzas, ja tiesīgā persona šīs tiesības pienācīgi neizlieto.
Kā nosaka Civillikuma 1896.pants:” Noilgums sāk tecēt ar to dienu, kurā prasījums ir tā nodibināts, ka pret parādnieku, kas nav izpildījis savu pienākumu, nekavējoties var celt prasību, kaut arī tomēr vēl nebūtu ne parādnieks liedzies izpildīt, ne arī kreditors viņam to atgādinājis. Saskaņā ar to noilguma tecējuma iesākumam vajadzīgs: nosacītiem prasījumiem – lai nosacījums jau būtu noskaidrojies, bet terminētiem prasījumiem – lai termiņš jau būtu notecējis.”
„Ar noilguma termiņā notecējumu izbeidzas ne vien prasības tiesība, bet arī pati saistību tiesība.” Ar šo Civillikuma 1910. pantā doto formulējumu ir uzsvērts, ka noilgums ne tikai izslēdz iespēju saņemt tiesas aizsardzību, bet rada saistību tiesību izbeigšanos vispār. Nevienam nav pienākums izpildīt saistību pat tad, ja ir neapšaubāmi pierādījumi par tās rašanos, apmēru, izpildes veidu, jo kreditors nav rīkojies likumā noteiktajā termiņā. Jāuzsver, ka tā ir noteikts, lai nodrošinātu skaidrību un stabilitāti civiltiesiskajā apgrozībā, nodrošinot tiesību aizsardzību tikai ierobežotā laika posmā, pie tam saprātīgi garā.
Civiltiesiska prasība ir pamatojama ar kaut kādu saistību tiesību, kas netiek pienācīgi pildīta. Piemēram, no aizdevuma līguma ir radies aizņēmēja pienākums dot konkrētu naudas summu un aizdevēja tiesība to prasīt. Līdz noilguma termiņa notecējumam pusēm un vajadzības gadījumā tiesai ir jāpārbauda, vai maksājamā summa ir noteikta pareizi, vai tā nav dzēsta ar kādu aizmirstu maksājumu vai nav atlaista, pārjaunota utt. Risinājums ir balstāms uz faktiem, kas pamato attiecīgas saistības rašanos, pastāvēšanu, pārkāpšanu. Turpretim, ja ir notecējis noilguma termiņš,...
…
