Preses vēsture
Jau agrīnajās valstīs publika pieprasīja tiražētu informāciju.
Pirmā no šādām valstīm bija Romas impērija, kurā pirms 2000 gadu bija izveidotas profesionālās “rakstītāju fabrikas”. (vergu darbs)
Ar laiku pateicoties periodiskumam, šos rokrakstu ziņojumus nosauca par “avīzi”, un tās nosaukums bija “Acta Diurna” (Dienas jaunumi).
Preses vēsture
Viduslaikos eksistēja līdzīgi izdevumi, tomēr tie neizcēlās ne ar kādiem būtiskiem jauninājumiem. Līdz ar to par šo posmu nav palikušas būtiskas liecības.
Par nākamo posmu avīzes attīstībā kļuva grāmatizdevēju iespiestā teksta izmantojums praksē. Gūtenberga atklājums bija būtisks pagrieziena punkts masu avīzes attīstībā. Tomēr no brīža (15.gs.), kad iespiedmašīna sāka savu darbību līdz 17.gs. vidū, kad tā reāli tika izmantota avīžniecības attīstībā, pagāja ilgs laiks.
Avīze kā medijs attīstījās laikā, kad sabiedrībā radās pieprasījums pēc politiskās un ekonomiskās informācijas. Pirmie avīzes pieprasīja tirgotāji, kuriem laikraksts kļuva par tirdzniecības ceļu orientieri.
Politiskā situācija būtiski veicināja avīžu iznākšanu. Trīsdesmitgadu karš (1618-1648) veicināja avīžniecības attīstību, jo karojošajām pusēm šķita svarīgi demonstrēt savu viedokļu propagandu ne tikai mutvārdos, bet arī rakstiskā veidā.
MEDIJU SISTĒMAS ATTĪSTĪBA (1985-1992)
Padomju laika izdevumi – “Cīņa” un “Padomju Jaunatne”.
Katrs numurs tika izlaists cauri varas koridoriem. Tādēļ mediju sistēmas attīstība bija faktiski paralizēta. Jāraksta tā, kā jāraksta.
Lielākā žurnālistu prasme bija rakstīt starp rindiņā,
1988.gada 7.oktobris – LTF izdevums “Atmoda”. Tas gan vairāk līdzinājās informācijas lapai. Tomēr gadu vēlāk LTF nodaļu izdevumi dažādās Latvijas vietās.
Taču arī Atmoda bija pakļauta cenzūrai un ik pa laikam avīzē parādījās balti laukumi un šķērītes.
Paralēli legālajiem izdevumiem, kādu laiku tika izdoti nelegālie – “Auseklis”, “Staburags”, “Latnia”. Šie izdevumi tika pārrakstīti ar rakstāmmašīnām un nodoti no rokas rokā. Pagrīdes darbība.
Tā kā šajā laikā politisko partiju un pretošanās kustību nebija, tad avīzes bija vieta, kur apvienojās tā laika politiskās iekārtas opozīcija. Šie cilvēki apvienoja sevī brīvības ideju un caur laikrakstiem to centās nodot lasītājam.…
