Renesanses arhitektūras specifika un iezīmes. Monumentāli dekoratīvās glezniecības attīstība Francijā un Fontenblo skola

Renesanses arhitektūras specifika un iezīmes. Monumentāli dekoratīvās glezniecības attīstība Francijā un Fontenblo skola. 15. gs. – 16. gs. Francijā renesanse sākās ievērojami vēlāk, kā Itālijā, t. i., ap 15. gadsimtu. Tajā pašā gadsimtā vēl valdīja arī gotiskās iezīmes gan arhitektūrā, gan tēlniecībā. Tā bija līdz pats 15. gadsimta trešdaļai, kad lēnām Francija sāka pārklāties ar Itālijas renesanses ietekmi, kur vietām saglabājās līdz pat 17. gadsimtam. Ne tikai arhitektūrā, bet arī glezniecībā, galvenokārt monumentālajā glezniecībā vēl bija manāmas gotiskās tradīcijas. Taču ienākot Itālijas renesansei, varētu šķist, ka Francijā to pārņēma identisku Itālijas, bet Francijas renesanse atšķīrās no tās, kas vēlāk bija arī citur Eiropā. Francijā renesanses galvenais uzdevums bija attēlot karaļa galma priekšstatus par skaistumu. Arī uzņemtie mākslinieki Fransuā I galmā bija uzņemti no Itālijas, līdz ar to noteicējs par to, kādai jābūt mākslai bija Francijas karalis. Ārpus Itālijas renesansi dēvē arī par Ziemeļu renesansi. Tās izplatību nodrošināja itāļu arhitektu un amatnieku darbība ārzemēs, piemēram, Francijas un Anglijas karaļu galmos. Referātā tiks aplūkota renesanses specifika Francijā, tās iezīmes, kā arī monumentāli dekoratīvās glezniecības attīstība Francijā, kā arī Fontenblo skola, kurā pieturējās pie stingrām normām, stingrību, kas arī turpmāk ir viena no franču mākslas raksturīgākajām iezīmēm. Referāta uzdevumi: • Renesanses piļu piemēri kā Francijas renesanses iezīmju un specifikas skaidrojumi; • Monumentāli dekoratīvā glezniecība Francijā • Fontenblo skolas dibināšana; • Nozīmīgākie mākslinieki Francijas renesanses laikā;