Senās Grieķijas un Romas morāles filosofija

Neoplatonisms( Plotīns)
Pasaules kārtība sadalīta trijās hierarhiski sakārtotās daļās :
Augstākais ir pirmsākums, Viens, absolūta transcendence, pēc kuras tiekties un ko vēlēties;
Nous jeb intelekts , kas ietver jēdzienus;
Vieta nemirstīgai, bezķermeniskai dvēselei.

Dvēsele ir jāveido un jākopj. Dvēseles dievišķumu nosaka grieķu vērojuma klātbūtne, savukārt dvēselei , kura nošķirta no ķermeņa un pavērsta pret Vienu (Dievu), atliek tikai vērot pilnību, jo ikdienas lietas tai ir svešas.

Labais ir augstākais zināšanu saturs.
Tikums ir gūstams saplūsmē ar Vienu, nevis ievingrināms ikdienas vitālās dzīves pretrunās

Augstākā dievišķuma izpausme ir transcendents intelekts un inteligiblais – bezpriekšmetiskas formas,kuras ir vienīgi domas rezultāts.To īpašais vērojums nodrošīna tikumu, kad ignorētas miesas vēlmes un izslēgta ikdienalai pilnīgāk varētu nodoties garam un intelektuālo formu vērojumam.

Cēls mūžīgo formu – skaistā un labā idejas – vērojums ir augstākā bauda, kura nav sasniedzama un piepildāma šai dzīvē, bet tikai mūžībā.

…