Menora
Menora, Torā aprakstīts septiņzaru zelta svečturis ko, sekojot Dieva norādēm, izgatavojis Mozus. Tas izmantots pirmstempļa periodā Saiešanas teltī, kā arī Jeruzālemes templī. Menora jau kopš senatnes ir viens no jūdaisma un ebreju simboliem; tā iekļauta Izraēlas valsts ģērbonī.
Menora tika izgatavota pirmās Saiešana telts vajadzībām, un Bībelē tā pieminēta līdz brīdim, kad izraēļi pāriet Jordānu. Lai arī tā turpmāk netiek pieminēta, tiek pieņemts, ka menora ceļojusi līdz ar Saiešanas telti katru reizi, kad tā tika pārvietota. Arī Zālamana celtā Jeruzālemes tempļa aprakstos tā nav pieminēta.
Menora simbolizē pasaules radīšanu septiņās dienās ar Sabatu, kā centrālo gaismu. Tā arī reprezentējos degošo krūmu, no kura Dievs uzrunājis Mozu. Deviņžuburu menora ir arī Hanukas svētku simbols. Katrā sinagogā, pie arkas kurā glabājas Tora, deg mūžīgā gaisma ("ner tamid"), kas atgādina par Tempļa menoru
Secinājumi
1. Senebreji ir piejūras tauta, kuru tiešā veidā ietekmēja Vidusjūra.
2. Senebreju reliģija ir jūdaisms, kurā nav viena, konkrēta dibinātāja.
3. Vecā Derība ir Svētie raksti, kuros nodots paša Dieva vārds.
4. Raudu mūris ir ebreju tautas garīgais simbols.
5. Sinagoga ir ebreju sapulcēšanās vieta un dievnams lūgšanām, Toras un svēto rakstu studijām un mācīšanai.
6. Menora ir septiņzaru zelta svečturis, ko izgatavojis Mozus. Viens no jūdaisma simboliem.
…
