Ievads
Šobrīd interese par biogāzi arvien pieaug, jo globālā līmenī tiek izskatītas iespējas aizstāt fosilos kurināmos ar enerģiju, kas ražota no atjaunojamajiem enerģijas avotiem.
Ir radusies nepieciešamība atrast vides aizsardzības ziņā ilgtspējīgu risinājumu kūtsmēslu un organisko atkritumu apstrādei un otrreizējai pārstrādei.
Izvēlējāmies, jo
Viena no mūsdienu sabiedrības galvenajām vides problēmām ir pieaugošais atkritumu daudzums.
Biogāzes ražošana anaerobās fermentācijas ceļā ir uzskatāma par optimālu risinājumu dažāda veida organisko atkritumu pārstrādei, pārvēršot šos atkritumus atjaunojamā enerģijā un organiskajā mēslojumā.
Situācija
Ir novērots, ka Eiropai ir ievērojams potenciāls, lai palielinātu pašreizējo biogāzes ražošanu, kas balstīta uz dažādiem lauksaimniecības izejvielu veidiem.
Pēc ES paplašināšanās jaunajām Austrumeiropas dalībvalstīm arī ir jāizmanto savs biogāzes potenciāls un jāgūst no tā labums.
Biogāzes izmantošana Latvijā ir krustcelēs. Ir pieredze biogāzes ražošanā poligonos un notekūdeņu attīrīšanas stacijās un ir meklējumi biogāzes ražošanai fermās un zemnieku saimniecībās.
Izejvielas
Biogāzes iegūšanai nepieciešamas iekārtas, kas izmanto tādus lauksaimniecības substrātus kā:
kūtsmēsli un vircas,
augu atliekas,
enerģētiskās kultūras,
agrorūpniecības un pārtikas ražošanas organiskos atkritumus,
mājsaimniecību un sabiedriskās ēdināšanas organiskos atkritumus.…