Spējas un apdāvinātība

Spējas ir individuālās īpatnības, kas nodrošina konkrētā darbības veida apgūšanas un izpildes precizitāti un ātrumu. Spēju pamatā ir dotumi un apdāvinātība. Dotumi ir dabiskie iedzimtie priekšnoteikumi spēju attīstībai. Lai realizētos spējas, nepieciešama arī noteikta attīstoša vide un mērķtiecīga audzināšana.
Spēja, spējas -
Jau realizētas dotības darbības augstam sasniegumam. Ātra uzdevumu atrisināšana. Parasti atšķiras dotības kā iedzimti priekšnosacījumi kādai darbībai un spējas kā jau aktualizētas iespējas labi izpildīt konkrētu darbību. Eiropas kultūrā īpaša nozīme ir piedēvēta intelekta spējām, ko var uzskatīt par universālām spējām, lietojamām visās cilvēka darbībās.
Runājot par intelektu kā par “spēju iegūt spējas”, rodas 3 jautājumi -
Kas tās ir par spējām?
Kādas ir to savstarpējās attieksmes?
Ar ko tās samērojamas?
Intelekta pētīšana
GALTONS - “pārmantotās ģenialitātes” mērs tika meklēts dažu slavenu dzimtu ciltskokos
BINĒ un SAIMONS (1905) – Francijas valdības uzdevumā izstrādāja testus, kuru mērķis bija nošķirt neattīstītos, speciālās skolās apmācāmos bērnus
Intelekta pētīšana
…