Svārstības un viļņi

Svārstību raksturlielumi
Laika sprīdis, kādā ķermenis veic vienu pilnu svārstību, sauc par svārstību periodu un apzīmē ar burtu T. Ja laikā t ķermenis izdara n pilnas svārstības, tad tā svārstību periods T = t / n
Pilno svārstību skaitu, ko ķermenis veic vienā laika vienībā (sekundē), sauc par svārstību frekvenci. Svārstību frekvenci apzīmē ar grieķu burtu ν. Par svārstību frekvences vienību pieņem tādu frekvenci, kad vienā sekundē tiek veikta viena svārstība. Šo vienību sauc par hercu (Hz). Svārstību frekvence ir periodam apgrieztais lielums – ν = 1 / T . Ja ķermenis izdara n svārstības t sekundēs, tad frekvence ν = n / t .

Ķermeņa attālumu no līdzsvara stāvokļa svārstību kustībā sauc par novirzi.
Vislielāko novirzi no līdzsvara stāvokļa sauc par svārstību amplitūdu un to apzīmē ar A.
Dabā ir ļoti daudz periodisku kustību. Svārstās koka zars, ja no tā aizlido putns; svārstās mūzikas instrumenta stīga; svārstās metāla lineāls, ja tā viens gals nostiprināts, bet otru izkustina utt.…