Konkurence – cīņa starp preču ražotājiem par izdevīgākiem preču ražošanas un realizēšanas apstākļiem un iespēju gūt lielāku peļņu.
Konkurences formas:Cenu konkurence – izplatītākā konkurences forma
Firmas, ņemot vērā citu tirgus dalībnieku piedāvātās cenas, cenšas savas produkcijas cenas noteikt pēc iespējas zemākas
Ārpuscenas konkurence – konkurences veidi, kas neietver sevī tiešu cenu sacensību. Firmas var konkurēt, piemēram:
Izmantojot firmas zīmes (zīmolus);
Izmantojot pievilcīgu iesaiņojumu;
Piedāvājot patērētājiem atšķirīgus pakalpojumus;
Izmantojot akcijas un izpārdošanas;
Nodrošinot klientam pievilcīgākus norēķināšanās mehānismus u.c.
Tirgus tipi:Pilnīgs tirgus
Reti sastopams modelis; Nepilnīgs tirgus
Visbiežāk sastopamais modelis.
Pilnīgas konkurences tirgū galvenokārt darbojas mazā biznesa pārstāvji.
Pēc Latvijas standartiem šādos uzņēmumos:
Strādnieku skaits ir līdz 25 cilvēkiem;
Apgrozījums līdz 200 000 Ls gadā;
Pamatlīdzekļi nedrīkst pārsniegt 70000 Ls.
Attiecības starp kopējiem ieņēmumiem un kopējām izmaksām ir dažādas:
1)firmai ir peļņa, ja TR > TC. Tā ir zona starp diviem bezzaudējuma punktiem (q2 un q4), aiz šiem bezzaudējuma jeb kritiskajiem ražošanas apjoma punktiem firma cieš zaudējumus;
2)maksimālu vidējo peļņu nodrošina ražošanas apjoms q3. Ja ir šāds ražošanas apjoms, TR visvairāk pārsniedz ražošanas izmaksas;
3)ražošanas apjoms q4, kur firmas ieņēmumi un izmaksas ir vienādas, nodrošina kopējās peļņas maksimumu...
1)pilnīgas konkurences tirgū strādājošas firmas peļņas maksimizācija
Ja preces cena pārsniedz ražošanas vidējās izmaksas (P1 =MR > ATC) (punkts E), firma gūst peļņu.
Cenu diferencēšana – prakse, kad doto preci pārdod par dažādām cenām, kas nav saistīts ar ražošanas izmaksu un preces kvalitātes izmaiņām.
Informācija darbā par tādiem tiegiem kā:Monopola tirgus,Oligopola tirgus,- to raksturojums, plusi un mīnusi.
Konkurences likums paredz, ka Konkurences padome par dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu var uzlikt tirgus dalībniekiem naudas sodu līdz pieciem procentiem no šo uzņēmumu pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 250 latus katram. Līdzekļi ieskaitāmi valsts pamatbudžetā.
Ir grafiki, salīdzinājumi, piemēri, formulas...
