Atklāšana
1548. gadā slavenais itāļu astronoms un matemātiķis Galileo Galilejs bija novērojis Urānu, taču kļūdaini to noturēja par blāvu zvaigzni.
Tāpat arī 1690. gadā angļu astronoms Džons Flemsids sekmīgi novēroja Urānu, taču tāpat kā Galilejs nebija spējīgs to identificēt kā atsevišķu planētu.
Kopumā vēstures avoti norāda, ka līdz brīdim, kamēr Urāns tika oficiāli atklāts, astronomu un pētnieku vidū tas tika novērots vismaz 21 reizi.
1781. gadā 13. martā to pareizi identificēja kā planētu Viljams Heršels, padarot to par pirmo planētu, kas tiks atklāta, izmantojot teleskopu.
Nosaukums
Sākotnēji planētai tika dots nosaukums "Džordža zvaigzne" jeb "Džordža planēta", par godu tā laika britu monarham Džordžam III. Šāds planētas apzīmējums Lielbritānijā saglabājās turpmākos 70 gadus.
Francijā tas bija pazīstams gluži vienkārši kā "Heršels", kur arī šāds apzīmējums franču sabiedrībā saglabājās vairākas desmitgades.
Visbeidzot vācu astronoms Johanns Elerts Bodepiedāvāja planētu nosaukt par "Urānu”.
Planēta ir nosaukta pēc grieķu debess dieva vārdā. Tā ir vienīgā planēta, kas nosaukta pēc grieķu dieva, nevis romiešu.
…
