Vērtēšanas loma un vieta mācību procesā
Tradicionāli vērtēšana skolā visbiežāk notiek ar mērķi “lēmumu pieņemšana” (jeb balles izlikšana). Plašāka vērtēšanas mērķu izpratne un sasniegšana – komentārs par skolēna sasniegumiem skolēnam vai viņa vecākiem, skolēna stipro un vājo pušu apzināšanās un plānveidīga izlīdzināšana, pozitīva mācību motivācija, mācību procesa korekcijas – veicina skolēna mācību sasniegumu līmeni un izaugsmi daudz vairāk nekā tikai informēšana par “pieņemtajiem lēmumiem” jeb ballēm.
Vērtēšanas principi
Vērtēšanas principi nosaka, kādai jābūt vērtēšanai pamatskolā un kā to organizēt.
Izglītojamo iegūtās pamatizglītības vērtēšanas pamatprincipi ir šādi:
- prasību atklātības un skaidrības princips;
pozitīvo sasniegumu summēšanas princips;
vērtējuma atbilstības princips;
vērtējuma noteikšanai izmantoto veidu dažādības princips;
vērtēšanas regularitātes princips;
vērtējuma obligātuma princips.
Vērtēšanai
jābūt brīvai no vērtētāja aizspriedumiem un subjektīvisma;
jābūt godīgai, labvēlīgai, taisnīgai;
jāpalīdz skolēniem saskatīt viņu izaugsmi;
jābūt atbilstošai programmā paredzētajiem mācību sasniegumiem;
jāietver iespēja novērtēt skolēnu zināšanas, izpratni, prasmes un attieksmes;
jābūt saistītai ar konkrētu uzdevumu;
jādod pozitīvs ieguldījums skolēnu mācību darbā un personības attīstībā;
jābūt izmantojamai mācību darba pilnīgošanā.
Vērtēšanas veidi
Vērtēšanas veidu klasifikācija pēc mērķa
Vērtēšanai ir divējādas funkcijas:
1) uzlabot skolēnu sasniegumus un mācību procesu (diagnosticējošā un veidojošā jeb formatīvā vērtēšana);
2)konstatēt galarezultātu (apkopojošā jeb summatīvā vērtēšana).
Informāciju formatīvajai vērtēšanai skolotājs var iegūt
sarunās ar citiem skolotājiem;
ikdienas novērojumos un sarunās ar skolēniem;
skolēnu atbildēs uz jautājumiem mācību laikā;
no skolēnu darba stundā un mājasdarbiem;
skolēnu veiktajos pārbaudes darbos un testos;
individuālās sarunās ar skolēniem;
no skolēnu mācīšanās un izaugsmes darbu mapēm;
no skolēnu atbildēm dažādās aptaujās u.c.…