Visbiežāk sastopamā ģenētiski modificētā pārtika:
soja,
kukurūza,
rapsis,
tomāti,
ķirši,
melones,
labība,
kartupeļi,
cukurbietes,
cigoriņi
sojas produkti ietilpst 20 000 – 30 000 dažādos izstrādājumos, t.i., apmēram 60% pārtikas preču
(margarīnā, majonēzē, salātu mērcēs, konfektēs, zīdaiņu pārtikā, maizes uzlabotājos u.c.);
sojas olbaltumvielas satur mākslīgais piens un daudzi gaļas izstrādājumi (šķiņķi, desas u.c.);
pārtikas preču, kas satur soju, klāsts ietver izstrādājumus no šķīstošā kakao līdz zīdaiņu pārtikai.
Kā pazīt ģenētiski modificētu pārtiku?
informācija par ģenētiski modificētu materiālu klātbūtni pārtikas precē Jums jāmeklē preces marķējumā.
ja pārtikas produkts sastāv no vairāk nekā vienas sastāvdaļas, sastāvdaļu sarakstā, iekavās uzreiz aiz attiecīgās sastāvdaļas norāda frāzi "ģenētiski modificēts" vai "ražots no ģenētiski modificēta...(sastāvdaļas nosaukums)“.
Pārtika, kas sastāv no ģenētiski modificētiem organismiem vai satur tos un pārtika, kas ražota no ĢMO vai kuras sastāvā ir sastāvdaļas, kas ražotas no ĢMO, nedrīkst:
nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību, dzīvnieku veselību vai vidi;
maldināt patērētāju;
atšķirties no pārtikas, kuras aizstāšanai tā ir paredzēta, tādā mērā, ka tās normāla lietošana uzturā patērētājam uzturvielu ziņā būtu neizdevīga.
Iespējamie riski:
Iespējama jaunu alergēnu vai toksisku vielu parādīšanās pārtikā
Iespējams esošo alergēnu vai toksisko vielu koncentrācijas pieaugums
Iespējama uzturvērtības samazināšanās (vitamīni u.c.)
bīstama varētu būt ģenētiskās modifikācijas neprognozējamo blakus produktu ietekme uz cilvēka hormonālo regulāciju un imūnsistēmu,
organismā ievietotie svešie cita organisma gēni varētu ietekmēt vielmaiņu un izsaukt alerģisku vai toksisku vielu palielinātu uzkrāšanos, kas, savukārt, varētu nevēlami ietekmēt cilvēka veselību.
Eiropā uz ģenētiski mainītiem organismiem raugās stipri noraidoši,
ASV ģenētiski mainītus pārtikas produktus uzskata par pilnīgi normālie,
atbildot uz eiropiešu bažām, ES nolēma ieviest stingrus ĢMO regulējošus likumus.
Eiropas Parlamenta galvenais ieguldījums šo tiesību aktu tapšanā bija prasība pēc skaidra marķējuma, lai Eiropas patērētāji varētu izvēlēties, lietot vai nelietot pārtikā ģenētiski mainītus produktus.
…
