Vidusjūras austrumu piekraste (feniķieši, ebreji)

Kultūra
(reliģija, māksla, zinātne)
Jūdaisms radās aptuveni pirms 4000 gadiem. Tā ir pirmā monoteistiskā reliģija, jo ebreji ticēja vienam dievam – Jahvem, bet ēģiptieši, šumeri un citu seno laiku tautas – daudziem dieviem.
Feniķieši nevienam nekādas raizes nesagādāja, dzīvoja kā bagātnieki, bija lieliski podnieki, kalēji, mākslinieki, radīja savu rakstību, ievēroja neitralitāti, kamēr Ēģiptes valdonības laikā neuzradās jūras pirāti ahajavi, sagraudami šo līdzsvaru.
Feniķieši bija slaveni arī ar saviem amatnieku darinājumiem, īpaši purpura krāsas audumiem, caurspīdīgā stikla traukiem, ziloņkaula figūriņām, kā arī vīnu, ko ieguva no Libānas kalnu nogāzēs audzētajām vīnogām.
Feniķiešu uzveidotais alfabēts kļuva par pamatu grieķu (vienkāršotajam) alfabētam, kuru tālāk pārņēma romieši. Tas sastāvēja no 22 līdzskaņiem, patskaņus rakstībā izlaida.
Nozīmīgi ir feniķiešu ģeogrāfiskie atklājumi. Ēģiptes faraons Neho II 7. gs. beigās p.m.ē. atbalstīja feniķiešu jūrasbraucējus ekspedīcijā, kuras mērķis bija apbraukt apkārt Āfrikai. Viņi to paveica trīs gadu laikā. Paši feniķieši gan uzskatīja, ka viņi apbraukuši apkārt Lībijai.

…