Veids, kā cilvēks izskaidro notikumus var ietekmēt to, kā viņš jūtās. Ja cilvēkam ir optimistisks notikumu izskaidrošanas veids, tad viņš var gūt panākumus dažādās dzīves jomās, baudīt dzīvi, pozitīvi skatīties nākotnē un kopumā justies labi. Pesimistisks notikumu izskaidrošanas veids var veidot cilvēkā savas nepilnības sajūtu, traucēt realizēt savu potenciālu, sekmēt negatīvo nākotnes uztveri un kopumā justies slikti.
Izskaidrojošā stila pamatā ir domāšanas veids, ko cilvēks piekopj, sastopoties ar negatīviem un pozitīviem notikumiem savā dzīvē. Krīzes ir mūsu dzīves neatņemama sastāvdaļa. Veiksmīgi pārdzīvota, tā dod iespēju turpmāk virzīties uz augstāku mērķu sasniegšanu. Optimistiskais izskaidrojošais stils veicina veiksmīgu krīžu pārvarēšanu. Cilvēki, kam ir pesimistisks izskaidrojošais stils var netikt galā ar krīzes situācijām, ieslīgt depresijā.
Mūsdienu psiholoģijā kognitīvās pieejas ietvaros pastāv uzskats, ka pesimistiskais izskaidrošanas stils izriet no kļūdainiem secinājumiem, ko mēs izdarām par traģēdijām un nepatikšanām, bez kurām nenotiek mūsu dzīve. Negatīvie priekšstati par nākotni, par sevi un pasauli pastāv tāpēc, ka cilvēks to iemeslus uzskata par pastāvīgiem, plaši izplatītiem, personīgiem, bet pozitīvo notikumu iemeslus uzskata par nejaušu veiksmi. Pesimisma pamatā ir parādība, ko amerikāņu psihologs M. Zeligmans apzīmē ar jēdzienu "iemācītā bezpalīdzība" stāvoklis, kura laikā, ko arī cilvēks nedarītu, viņš pieņem, ka nespēj ietekmēt notiekošo.
Izskaidrojošais stils veidojas bērnībā. Tad attīstījies optimistiskais vai pesimistiskais izskaidrojošais stils ir fundamentāls. Jauni šķēršļi un panākumi tiek filtrēti caur izskaidrojošo stilu, un tas kļūst par nostiprinātu domāšanas ieradumu.
Domāšanas veids var ietekmēt emocijas. Emocijas ir viens no veidiem, kā mēs izzinām apkārtējo pasauli, veidojam saskarsmi ar citiem cilvēkiem. Tās palīdz, vai arī gluži pretēji traucē mūsu adaptēšanai mainīgiem apstākļiem. Ar emociju palīdzību cilvēks veido savu attieksmi pret notiekošo viņa un citu dzīvē. Dzīves gaitā cilvēks mācās izpaust savas emocijas, pieņemt citu emocionālās reakcijas. Šo spēju mēs iegūstam bērnībā, mācoties no savas tuvākās vides - ģimenes, vecākiem, rotaļu biedriem. Ja cilvēkam ir grūtības izprast savas emocijas, tas var izraisīt emocionālo traucējumu veidošanos, personības izmaiņas, slimības. Viena no pasaulē visizplatītākajām slimībām ir depresija. Tā var skart dažādu sociālo slāņu, kultūru, izglītības līmeņa cilvēkus.…
