13-14 gadīgo pusaudžu un 17-18 gadīgo jauniešu agresivitātes līmeņa atšķirības

Ievads
“Jūtas cilvēkam liek domāt, nevis domāšana – just.”
Džordžs Bernards Šovs.

Es izvēlējos šo tēmu, jo agresija un agresivitāte ir aktuālas, nopietnas un grūti risināmas problēmas visā mūsdienu pasaulē. Par to, ka šī tēma ir aktuāla arī Latvijā liecina tas fakts, ka pirmā Skolotāju un psihologu asociācijas konference, kas notika 12.05.05., bija veltīta tēmai “Agresija”.
Ja neskaita studentu kursa, bakalaura un diplomdarbus, Latvijā nopietni zinātniski pētījumi par agresivitāti un agresīvu uzvedību līdz šim netika veikti.
Agresija pieder pie psiholoģijā visbiežāk aplūkotajam emocijām. Ir vismaz 37 teoriju grupas, kas pētī agresijas izpausmes dažādās jomās – no zoopsiholoģijas līdz kibernētikai. Agresivitāte īstenojas vairākos (domāšanas, valodas un rīcības) līmeņos. Pie tās daudzajām izpausmēm pieder tīksmināšanās par cita nelaimi, neadekvāta kliegšana, lamas un lāsti, tīša savainošana un postīšana, aukstasinīga atriebība negaidītā brīdī, neapdomīgas ātras dusmas.
Daži ASV statistikas dati (Latvijā šādu apkopojumu nav), ko piemin V.Reņģe savā Sociālajā psiholoģijā: Viens miljons bērnu ir vardarbības upuri ģimenēs, 150000 no tiem – seksuālās vardarbības upuri. Vecāki gada vidēji nogalina ap 2000 savu bērnu. ASV veiktās aptaujas liecina, ka 20% vecāku savus bērnus regulāri per ar siksnu, rīkstēm vai nūjām, 3% savus bērnus sit ar dūrēm spārda kājām, kož tiem.
Psihologi cenšas atrast metodes agresijas mazināšanai, kas būtu pielietojamas vismaz individuālā līmenī.
Ja runā par bērnu agresivitāti, tad sabiedrībā pastāv visai noturīgs uzskats, ka pusaudža vecumā tai ir visintensīvākā izpausme, arī salīdzinot ar jauniešu vecumposmu. Izpētīt šī uzskata pareizību, vai maldīgumu ir viens no šī darba mērķiem.
Arī ka topošam pedagogam man ir jābūt pietiekoši labām zināšanām par emocijām, tostarp agresiju. Skolotajam ir būtiska ietekme uz bērnu attīstību, viņš var ne tikai lielā mēra vērst par labu to ļaunumu, kas bērniem nodarīts mājās un sabiedrībā, bet arī palīdzēt tiem veidot pareizus priekšstatus gan par sevi, gan par citiem, gan sabiedrību kopumā.

…