1649.gada Krievijas Zemes Sapulces likumu krājums

Apgūstot tiesību vēstures kursu, mēs pētām tiesību izcelšanos un analizējam to izcelšanos dažādos aspektos.
Valsts un tiesības parādījās privātātīpašuma rašanās rezultātā, iedzīvotāji tika dalīti pēc to mantiskā stāvokļa.
Par tiesību rašanās cēliņiem var uzskatīt: darba dalīšanu, darba ražīguma pieaugumu, pārpalikuma rašanos, sabiedrības šķelšanos.
Šķirisko nesaskaņu saasināšanās rezultātā parašu tiesības pakāpeniski zaudēja savu nozīmi un to vietā nāca cits sabiedrisko attiecību regulētājs – rakstītās tiesības. Tiesību normas kļuva par valsts un valdošās šķiras gribas diktēšanas instrumentu.
Ar terminu tiesības mēs ikdienā sastopamies bieži, parasti mēs to izmantojam, lai pasvītrotu kādas iespējas, kuras piemīt vai nepiemīt kādai personai. Tiesības ir neizbēgams un nepieciešams tirgus ekonomikas pamatprimcips. Bez tiesībām, tāpat kā bez valsts, valdošā šķira nespēs diktēt savu gribu tautas masām. Tiesības dod iespēju nostiprināt valsts iekārtu, privātīpašuma neaizskaramību. Tās ir viens no valsts politikas realizēšanas līdzekļiem.
1.1649. gada Zemes Sapulces
likumu krājuma rašanās

Zemes Sapulcēs visbiežāk tika izskatīti iekšējās politikas un nodokļu sistēmas jautājumi. Tādā veidā Zemes Sapulcēs tika apspriestas lielākās problēmas, kas bija jāatrisina Krievijas valstī.
Pētot tiesību avotus atklājam, ka 17. gadsimtā notikušo šķiru cīņu saasināšanās rezultātā 1648. g. 10. jūnijā Maskavā notika muižnieku apspriede, kura pieprasīja, lai valdība sasauc Zemes Sapulci. Valdība izpildīja muižniecības prasības, lai nostiprinātu valdošās feodāļu šķiras stāvokli.…