18. un 19.gadsimta neatkarības cīņas

Revolūcija – valsts vai sabiedriskās iekārtas būtiska progresīva izmaiņa, valsts varas

pāreja citu, progresīvāku spēku rokās.

Franču revolūcijas cēloņi :

Vecās iekārtas sadursme ar jauno iekārtu

Karaļu politika 18.gs., t.s. Ludviķa XVI politika 1774.g.- 1792.g.

Valstī likvidēta kārtu pārstāvniecību – ģenerālštati netiek sasaukti. Kārtu attiecības ir ļoti
saspīlētas.

Apgaismība Francijā sastop lielu oficiālās varas pretestību, bet veicina sabiedriskās domas
nobriešanu.

Smagas un grūti risināmas saimnieciskās problēmas

Francijas karalis Ludviķis XVI 1789.g. sasauc parlamentu un grib panākt , lai tas apstiprina

vēl lielākus nodokļus. Parlaments, kurā ir pārstāvētas trīs kārtas– muižnieki, garīdznieki un pil

sētnieki – pasludina sevi par visas tautas sapulci un izbeidz kārtu pārstāvju privilēģijas pašā

parlamentā. Tagad lēmumus pieņem ar balsu vairākumu.

Parīzē sākas nemieri. Nemiernieki ieņem un noposta Bastīliju* un atbrīvo politieslodzī

tos. Parlaments pieņem“Cilvēktiesību deklarāciju”, tajā pasludina personas brīvību un tiesības

uz privāto īpašumu. Zemnieki dedzina muižas.…