Ikvienā sabiedrībā, laikmetā ir bijusi nepieņemama negatīva cilvēku izturēšanās pret apkārtējiem, nerespektējot sabiedrībā izteiktos stereotipus. Laika gaitā, lai cilvēki nekļūtu pārāk valdonīgi un nesāktos visatļautība, tiem, kuri pārkāpa noteikumus, kurus bija radījusi pati sabiedrība, tika piemēroti attiecīgi sodi, kas laika gaitā pilnveidojās un aizsargāja parējos no kādiem nodarījumiem.
Kad tika izveidota valsts, bija nepieciešams ar likumu palīdzību aizsargāt sabiedrību, tāpēc cilvēki, kuri bija kompetenti noteiktajā sfērā, radīja visiem obligātus noteikumus – likumus. Likumu ir daudz un dažādi, bet šoreiz vairāk uzmanība ir pievērsta Sodu likumiem, kas piemēro attiecīgās sodu sankcijas likumpārkāpējiem. Šis darbs ļauj ielūkoties Latvijas Sodu likuma veidošanā 20. gadsimtā, pamatojoties uz 1903. gada Krievijas Sodu likumu.
Sodu piemērošana un pārkāpumu apraksti ir ļoti interesanta tēma, tāpēc tika izvēlēts šis kursa darba temats, un lai varētu pilnvērtīgi saprast Sodu likuma nozīmi un tā attīstību Latvijā, bija nepieciešamība iepazīties ar 1903. Sodu likuma saturu, tāpēc galvenokārt izmantoju 1903. gada 22. marta Sodu likumu.
Darba process bija ļoti izzinošs un aizraujošs, tika gūtas papildus zināšanas par sodu un pārkāpumu veidiem. Iepazīstoties ar Sodu likuma vēsturisko saturu, var secināt, ka likumus piemēro un veido pamatojoties uz situāciju un apstākļiem noteiktajā teritorijā.
Darba mērķis ir noskaidrot un analizēt Sodu likuma saturu divos atsevišķos likumos, tā izstrādi un pieņemšanu. Satura izklāsts sniegts divās apakšnodaļās: pirmajā - 1903. gada Krievijas Sodu likuma izklāsts; otrajā apskatīju 1933. gada Sodu likumu.
Sākoties Pirmajam pasaules karam, Baltijā darbojās Krievijas 1864. gadā ieviestais Nolikums par kriminālsodiem un labošanas sodiem, bet Krievijas 1903. gada Sodu likumi bija spēkā stājušies tikai daļēji. 1903. gada 22. martā cars Nikolajs II apstiprināja jaunā kriminālkodeksa – Soda likumu projektu. Vācu civilpārvalde tieši pēdējo, modernāko likumu līdz 1918. gada sākumam ieviesa pilnībā visā okupētajā Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas teritorijā. Savukārt, Tautas padome ar 1918. gada 6. decembra lēmumu to atstāja spēkā kopā ar citiem impērijas likumiem, atceļot vācu izdarītos grozījumus un 1920. gadā attiecinot šos sodu likumus arī uz Latgali. …