1934.gada apvērsums

1933. gada rudenī Zemnieku savienība iesniedz Saeimai priekšlikumu grozīt 1922. gada satversmi. Visnoteiktāk par Satversmes grozījumu nepieciešamību iestājas Ministru prezidents, Zemnieku savienības vadonis Kārlis Ulmanis. Viņa 1933.g. 10. novembra runā Saeimā tika izgaismoti politiskie principi, kas pakārtota valsts sistēmai, būtu noderīga un solītu lielāku stabilitāti. Priekšlikums paredzēja lielāku varu valsts prezidentam, kurš jāievīlē tautai, un Saeimai tiesību ierobežošanu. Šiem grozījumiem tomēr Saeimā nebija vairākuma. Sociāldemokrātu partija norāda, ka pietiek, grozīt vēlēšanu likumu tā, lai sīkās partijas un grupas izslēgtu no Saeimas.
1934. gada 8. maijā Saeima pieņēma šo projektu, bet neatbalstīja normu, kas ļautu prezidentam atlaist parlamentu. K.Ulmanim radās iegansts, lai izdarītu valsts apvērsumu.
Ir iespējams, ka jau 1933.gadā Zemnieku savien1ibas līderis Kārlis Ulmanis ir klusībā izšķīries pārņemt varu savas rokās. Tajā gadā viņš ilgāku laiku pavadīja Vācijā un iepazīstas ar tās jauno, uz vadonības pamatiem dibināto, iekārtu. Analizējot Latvijas vēsturi var secināt, ka Kārlim Ulmanim bija lieli nopelni Latvijas valsts dibināšanā un brīvības izcīnīšanā. Visu brīvības cīņu laiku viņš bija ministru prezidents.
1934. gada naktī no 15. un 16. maiju K.Ulmanis ar domubiedriem izdarīja valsts apvērsumu. Parlaments tika atlaists, visu politisko partiju darbība pārtraukta, nevēlamās avīzes slēgtas. Likumdošanas tiesības pārņēma Ministru kabinets.…