Adaptācijas īpatnības pirmsskolas izglītības iestādē

„Ielejā augusi priede atšķiras no tās, kas augusi kalna virsotnē. Tas pats koks, tā pati priede, un tomēr divējāds dzīves stils. Kalna virsotnē kokam ir cits stils, ielejā cits. Koka dzīves stils ir viņa īpatnība, tā parāda, kā viņš veido sevi un pieskaņojas videi.”
(A.Ādlers)

Katra cilvēka emocionālā pasaule ir mainīga. Mainīga ir arī viņa attieksme pret dažādām dzīves situācijām un jauniem apstākļiem.
Kā šajā jaunajā „ nezināmajā” sociālajā vidē iejutīsies bērns? Vai viņu sapratīs un viņam palīdzēs? Kā bērns spēs uz laiku šķirties no vecākiem? Par to uztraukušies ir gan vecāki, gan audzinātājs, gan arī pats bērns.
Mūsdienu ekonomiskie un sociālie apstākļi liek mazulim ātrāk apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi.
Jaunie apstākļi būtiski izmaina bērna dzīves ritmu un prasības.
Bieži vien bērni, kas ir jaunāki par trim gadiem jaunajā vidē neiedzīvojas. Viņi raud nedēļām ilgi, zaudē miegu, ēstgribu un izvairās no kolektīva. Šiem bērniem nav bijusi pietiekami liela pieredze saskarsmē ar svešiem pieaugušajiem un vienaudžiem. Tādēļ, ja adaptācijas periods pārāk ilgi ieilgst, iezīmējas nelabvēlīgas parādības, iesaka bērnu pagaidām audzināt mājās.
Par piemēru varu minēt savu četrgadīgo bērniņu Jānīti, ko auklēju un kurš pat trīs gadu vecumā nevarēja iejusties jaunajā vidē.
Balstoties uz šo pieredzi ir izvēlēta attiecīgā tēma.


…