Secinājumi
Jau pirms mazais sāk iet dārziņā, vecākiem jāpierod pie domas, ka viņš tiks galā paša spēkiem un
audzinātājas centīsies viņam palīdzēt iedzīvoties jaunajā vidē.
Ja, adaptējoties grupiņā, bērnam rodas problēmas un tās izpaužas kā bieža slimošana, zelta
likums – censties radīt viņā drošības izjūtu.
Laikā, kad bērns uzsāk bērnudārza gaitas, mājās viņam nevajadzētu izvirzīt nekādas jaunas
prasības. Jebkuram bērnam iekļaušanās grupiņas dzīvē tāpat ir pietiekami liels pārdzīvojums.
Bērna pārdzīvojumu izpausmes nav tikai asaras. Par to, ka uz sirsniņas, kas sakrājies, var liecināt
arī agresija un niķošanās.
Ja, pārnācis no dārziņa, bērns dauzās un nespēj rimties, viņš tā izlādē stresu, kas sakrājies pa
dienu.
Adaptācijas laiks vienam bērnam var ilgt tikai nedēļu, citam – pat pāris mēnešu.
Bērnam esot prom no mājām, vientulības izjūtu mazina mīļākas rotaļlietas vai ģimenes
fotogrāfijas.
Rotaļlieta palīdz bērnam vērīgāk ieskatīties pieaugušo pasaulē, tā izraisa simtiem jautājumu,
pirms bērns iepazīst tā formu, krāsu, kā tā darbojas, kā ar rotaļlietu var rotaļāties, tādēļ neviens nedrīkst būt vienaldzīgs pret to, kāda rotaļlieta nonāk bērna rokās.
Rotaļlietu izvēle ietekmē bērna rotaļu saturu un līdz ar to bērna domas, jūtas, attieksmi, ko tā
izraisa.
Pedagoģiski vērtīga ir tikai tāda rotaļlieta, ar kuru bērns var dažādi darboties un kura veido bērna
personību, attīsta viņa raksturā un uzvedībā tās iezīmes un paradumus, kas nepieciešami dzīvei kolektīvā.
Rotaļlietas ir bērna rotaļu neatņemama sastāvdaļa, kas padara bērna rotaļāšanos mērķtiecīgu, jo
visu to, kas saistīts ar rotaļlietu, bērns ne vien aktīvi uztver, bet pauž arī savu attieksmi, un līdz ar to veidojas bērna intereses.
Rotaļlieta papildina bērna darbību, izveido bērna priekšstatus par pieaugušo cilvēku darbu, dzīvi,
attieksmēm un tuvina rotaļu īstenībai.
…