SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Izmantojot divas no alternatīvajām strīda risināšanas metodēm – samierināšanu un mediāciju, kas veicina administratīvā līguma noslēgšanu, nonāca pie nostādītā mērķa sasniegšanas - administratīvā līguma – kā ārpustiesas strīda risināšanas gala rezultāta - noslēgšanas noteikumu, gadījumu, efektivitātes un izmantošanas veicināšanu. Lai sasniegtu šo mērķi, autore izpētīja administratīvā līguma veidus un slēgšanas gadījumus, kurus var piemērot administratīvajā procesā, izpētīja administratīvā līguma piemērošanas iespējas administratīvajā procesā, salīdzināja ar citam valstīm, kā Somiju, Vāciju, Lietuvu un Igauniju, kurās administratīvā līguma noslēgšana notiek biežāk un kā tiek noformulēts administratīvā līguma jēdziens, kā arī veica tiesību normu izpēti un tiesu spriedumu un nolēmumu izpēti. Vēl tika veikt aptauju par administratīvo līgumu noslēgšanas biežumu Ventspils domē.
1. Secinājums. Ārvalstu tiesiskais regulējums attiecībā uz administratīvo līgumu (izlīgumu) slēgšanu ir divējāds, vai nu izlīgumu slēgšana tiek pieļauta plaši vai arī izņēmuma gadījumos.
Priekšlikums. Ņemot vērā to, ka šobrīd Latvijas tiesiskais regulējums sniedz plašu rīcības brīvību izlīguma noslēgšanā, šāda iespēja būtu iestādēm jāskaidro un jāsniedz vadlīnijas izlīgumu slēgšanas piemērošanā.
2. Secinājums. Iestādes vēlas noslēgt labāk administratīvo līgumu, nekā strīdu risināt tiesas ceļā. Tas ir daudz lētāk un ātrāk. Kā arī privātpersonām tā ir iespēja iegūt sev vēlamāko rezultātu un ātrāk tikt pie lietas atrisinājuma. Bet administratīvā līguma noslēgšana notiek reti, jo privātpersonas nav ar mieru slēgt līgumu, iespējams, tas ir saistīts ar to, ka privātpersona nav informēta par tādu iespēju vai domā, ka tiesas ceļā viss atrisināsies vieglāk.
…
