Administratīvo normu sistematizācijas problēmas Latvijas Republikā

Secinājumi

Sistematizācijas veidi ir inkorporācija, konsolidācija, kodifikācija un uzskaite. Tās rezultātā attiecīgi iegūst dažādus krājumus vai kodeksus.
Kodifikācija – tiesību normu no dažādiem ārējiem normatīvajiem aktiem tiek apvienotas vienā ārējā normatīvajā aktā, pilnībā pārstrādājot šo apvienoto tiesību normu saturu un radot pēc sistēmas un kārtības pilnīgi jaunu ārēju normatīvo aktu.
Konsolidācija – ārējos normatīvos aktus, nemainot to saturu apvieno vai sagrupē vienā ārējā normatīvajā aktā. Parasti šāda sagrupēšana notiek hronoloģiski, pa normatīvo aktu veidiem, pa tiesību nozarēm vai tēmām.
Inkorporācija – ārējos normatīvos aktus apvieno (komplektē) vienā krājumā, izvietojot tos pēc noteiktiem principiem, piemēram, pēc pieņemšanas datuma vai juridiskā spēka, bet nemainot pašu ārējo normatīvo aktu saturu un juridisko spēku. Tās rezultāts ir normatīvo aktu krājums.
Uzskaite - ir to juridisko aktu apkopošana, ko veic valsts institūcijas, juridiskās un fiziskās personas, kas ir vajadzīgi to darbībai, kā arī šī normatīvā materiāla uzturēšanas kontrole.
Palielinoties tiesību normu skaitam, palielinās arī normatīvo aktu skaits. Tas savukārt rada nepieciešamību gan tiesību normas, gan tiesību normu saturošos aktus sakārtot secībā jeb sistematizēt. Tiesību sistematizācija ir tiesību materiāla apstrāde tā sakārtošanas ceļā, lai rezultātā iegūtu šī materiāla sastāvdaļu viengabalainus blokus
Latvijā tiesību normu sistematizāciju valstiskā līmenī veic Tieslietu ministrija. Minētā uzdevuma veikšanai tajā ir izveidota Normatīvo aktu sistematizācijas un metodoloģijas nodaļa.
…