Ievads
Kvalitatīva veselības aprūpe ir viens no jautājumiem, kuru Veselības ministrija noteikusi kā īpaši nozīmīgu. Galvenais mērķis ir augstas kvalitātes speciālisti, to attieksme, savstarpējās attiecības ar pacientiem. Veselības inspekcijas galvenās funkcijas ir – ārstniecības iestāžu, to personāla uzraudzība, kontrole, farmaceitisko izstrādājumu realizācijas, apriktes kontrole, kā arī sabiedrības veselības uzraudzība. Ņemot vērā to, ka Veselības inspekcija pildot savas funkcijas, atrodas tiesiksās attiecībās ar Latvijas valsts iedzīvotājiem, tad to izdotie administratīvie akti vistiešāk skar fizisko un juridisko personu intereses. Tādēļ administratīvajam procesam Veselības inspekcijā pievēršama pēc iespējas lielāka vērība. Administratīvā procesa iestādē rezultāts ir administratīvā akta izdošana. Administratīvais akts ir iestādes izteikta griba un/vai lietas apstākļu faktiskais novērtējums, kas izteikts noteiktā formā un satur noteiktas sastāvdaļas. Latvijā kopš 2004.gada 1.februāra administratīvo procesu regulē Administratīvā procesa likums. Administratīvā procesa tiesības nosaka, kādā veidā valsts pārvalde konkrētā gadījumā drīkst rīkoties pret indivīdu un kādas ir indivīda tiesības neatkarīgā tiesā pārbaudīt šīs rīcības tiesiskumu. Tādējādi ar administratīvo procesu visbiežāk saprot administratīvā akta izdošanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. Administratīvās lietas izskatīšana ir sinonīms jēdzienam “administratīvais process”, kas vēsturiski ir veidojies kā juridiskajā zinātnē, iestāžu un tiesu praksē attīstīta procesuālo un materiālo principu sistēma, kas nosaka kādā veidā darbojas konkrētas tiesiskās attiecības starp valsti no vienas puses un indivīdu no otras puses.
Administratīvās lietas izskatīšana izriet no Administratīvā procesa tiesībām ar kuru palīdzību tiek nodrošināts, ka:
1) optimāli tiek nostiprināti publiskās varas realizācijas algoritmi, proti, tiesību normās precīzi tiek aprakstītas privātpersonu subjektīvās tiesības un publiskās administrācijas institūciju juridiskie pienākumi konkrētās tiesiskajās attiecībās;
2) tiek sekmēta varas procedūru unifikācija, atklātības palielināšanās valsts pārvaldē (procesuālās likumdošanas attīstīšana ir viens no svarīgākiem veidiem kā realizēt tiesiskas valsts pamatprincipu - varas pakļautību tiesībām);
3) ar varu neapveltītie subjekti tiek informēti par jautājumu izlemšanas kārtību, tiek nostiprinātas viņu tiesību un likumīgo interešu realizācijas garantijas, tiesības uz aizsardzību.
Studiju darba mērķis ir izzināt Veselības inspekcijas funkcijas, kompetenci, kā arī struktūru un vietu valsts pārvaldes sistēmā.
Darba uzdevumi ir izzināt normatīvi tiesisko bāzi, kas reglamentē Veselības inspekcijas statusu un darbību, lai noskaidrotu Veselības inspekcijas kā administratīvo tiesību subjekta būtību, kā arī izpētīt Veselības inspekcijas struktūru, funkcijas un kompetenci.
Autors centīsies noskaidrot galvenos problēmjautājumus, ar kuriem šobrīd saskarās Veselības inspekcija un, pamatojoties uz veikto faktu analīzi, izdarīs secinājumus un sniegs priekšlikumus.
Studiju darba izstrādē tiks izmantotas šādas metodes – analītiskā, salīdzinošā, kas dos iespēju rast atbildes uz problēmjautājumiem Veselības inspekcijas darbībā.
Studiju darba ietvaros tiks analizēts – Veselības inspekcijas nolikums, Valsts pārvaldes iekārtas likums, Administratīvā procesa likums, kā arī citi normatīvie akti un statistikas dati.
…
