Agrārās politikas teorētiskais raksturojums
Kas ir agrārā politika? Zem agrārās politikas jēdziena plašākā nozīmē saprot veidu un līdzekļus ar ko valsts , pašvaldības vai cita politiskā vara, vai arī tās institūcijas ietekmē lauku dzīves attīstību. Lauku dzīvi spēj ietekmēt ne tikai likumīgā valsts vai pašvaldību vara, to dara arī spēcīgas lauku organizācijas, centrālās biedrības, kameras, kooperatīvi, apdrošināšanas sabiedrības vai arodbiedrības, kas ar savu mērķtiecīgo darbību vai politiku iespiežas lauku dzīvē. [7, 13.-14.lpp. ]
Lai izprastu agrārās politikas funkcijas un uzdevumus, ar ko tā spētu kārtot un veidot lauku dzīvi, ir jāzina elementi, vai nozares, ar ko tā nodarbojas.
Agrārā politika ir tautsaimniecības nozare zināmos rāmjos, kas cieši saistīta ar sociālām zinātnēm, izglītību un valsts varas politisko ievirzi.
1.1. Agrārās politikas vēsture
Agrārās politikas vēsture sniedzas atpakaļ gadu simtos līdz laikam, kad radās zemes īpašnieki, rentētāji un valsts vara, kas toreiz koncentrējās zemes valdnieku un līdz ar to lielgruntnieku rokās. Agrārās politikas attīstībā lielu lomu ieņem naudas saimniecības izveidošanās, kas stājās preču maiņas vietā.
Īpaša nozīme agrārai politikai radās pamazām, pieņemoties demokrātiskajām idejām un kustībām. Līdz ar to radās iedzīvotāju vēlētas pašvaldības vai domes, kas spēja noteikt zemes īpašumu pārveidošanu, izmantošanu un tirdzniecību.
Ir dabīgi, ka agrārās politikas pamati meklējami Eiropā, kur ir vecākās, kultūras un attīstības ziņā augstāk stāvošās valstis. Lielu lomu te spēlēja arī Eiropas politiskā attīstība, daudzie karaļi, kas gadu simteņos pārveidoja šī kontinenta politisko, ģeogrāfisko un reizē līdz ar to arī saimniecisko konstelāciju. [7, 15.-16. lpp.]
No Eiropas valstīm Vācija bija pirmā, kas agrāro politiku atdalīja no vispārējās lauksaimniecības ekonomijas, izveidojot par atsevišķu mācību priekšmetu universitātēs, kā arī izlietojot praksē. Tas tā tika darīts uzskatot, ka agrārā politika ir pārāk nozīmīga lauksaimniecības ekonomijas nozarē, lai to vispārinātu kopējos rāmjos.
Nozīmīgu agrārās politikas darbu zemkopju dzīvē izvirzīja lauku organizācijas, kas Eiropā sāka attīstīties 18., 19. un 20. gadu simteņa sākumā. Tās bija labi pazīstamas arī Latvijā, un tām pagājušā gadu simteņa sākumā bija izcili nopelni latviešu lauksaimniecības attīstībā.
Ar 20.gadsimtu lauksaimniecības ekonomija un tās nozare – agrārā politika, ietekmēja visas nozīmīgākās valstis un ar savu darbību veicināja lauku dzīves attīstību.
Agrārā politika ar lauku izauga par lauku socioloģijas un lauksaimniecības iekārtas pārveidošanas zinātni, uz kuras atziņām un pētījumiem balstās ievērojama daļa lauksaimniecības panākumu.
1.2. Agrārās politikas iedalījums
Agrārā politika kā lauksaimniecības ekonomikas zinātņu nozare iedalās praktiskajā un zinātniskajā agrārpolitikā.
Kā vārds norāda, praktiskā agrārā politika tieši saistās ar lauksaimniecības izveidošanu un tās attīstības veicināšanu no valsts attiecīgo iestāžu puses. Šo agrārā politiku veido valstis, pašvaldības, organizācijas, politiskās partijas, lauku apvienības un citi pasākumi, kas veido lauku dzīves norises. Tieši organizāciju darbība ir visnozīmīgākā šajos dzīves apstākļos. Tās bieži kārto un nosaka ikdienas dzīvi un vajadzības gan sociālā, gan arī ekonomiskajā plāksnē. [7, 17.lpp.]
…
