Agresija, tās cēloņi, psiholoģiskā iedarbe, pārvarēšana

Agresija un agresīva uzvedība (no latīņu valodas agressio – uzbrukums) – destruktīva uzvedība, parasti ļaunprātīga, tā ir individuāla vai grupveida darbība, virzīta uz cita cilvēka vai grupas fizisku vai psiholoģisku graušanu, kaitēšanu vai iznīcināšanu. Agresija īstenojas vairākos (domāšanas, valodas un rīcības) līmeņos. Pie tās daudzajām izpausmēm pieder tīksmināšanās par cita nelaimi, tīša savainošana un postīšana, neadekvāta kliegšana, aukstasinīga atriebība negaidītā brīdī, ātras, nekontrolējamas dusmas. Visi šie kaitējumi sev un apkārtējiem tiek nodarīti ne tikai individuālā līmenī vien, naida kurināšana starp lielākām kopienām un tautām var novest līdz pat kariem un genocīdam. Daži psihologi uzskata, ka galvenais iemesls ir frustrācija (neveiksme, vilšanās), ko pavada tādi atbilstoši emocionāli stāvokļi, kā dusmas un naids, bet citi uzskata, ka agresija veidojas kā iemācīta, sociāli akceptēta uzvedības forma, kas ir mērķtiecīgi virzīta uz citas dzīvas būtnes apvainošanu, indivīdu pazemošanu, iznīcināšanu vai kaitniecības nodarīšanu pretēji tās vēlmēm. Agresija ir kā, personības īpašība, kas raksturo gatavību agresīvai rīcībai. To ietekmē:
Sociālā iemācīšanās – uzvedības teorētisko un praktisko modeļu apgūšana;
Orientācija uz sociāli kulturālajām normām (sociālā atbildība);
Situatīvie faktori (apkārtējo cilvēku nodomu interpretācija, atgriezeniskās saiknes saņemšanas iespējas, uzbrukšanas ieroču provocējošā ietekme).…