Kopsavilkums
Lai arī agresija tiek uzskatīta par antisociālu uzvedību, nereti tai ir tieši sociāli cēloņi, tādēļ ir iespējams izdalīt agresīvas uzvedības sociālos faktorus:
Kā viens no nozīmīgākajiem faktoriem ir frustrācija – šķēršļi mērķu sasniegšanā. Frustrācijai ne vienmēr obligāti sekojoša ir agresija, tomēr frustrācijai ir būtiska nozīme agresīvas uzvedības veicināšanā.
Arī sociālās normas, kultūras un subkultūras vērtības var gan veicināt, gan atturēt no agresijas.
Socializācija jeb sociālo normu un lomu nodošanas, kā arī iemācīšanas process ir būtisks dažādu sociālo modeļu, arī agresīvas uzvedības veidošanā.
Agresivitātes līmenis ir atkarīgs arī no audzināšanas ģimenē. Bērni iemācīšanās ceļā apgūst agresivitātes nozīmību mērķu sasniegšanā.
Liela ietekme ir masu medijiem, kuru attēlojumus bērni var imitēt reālajā dzīvē.
Negatīva ietekme ir datorspēlēm, kuru mērķis ir pretinieka iznīcināšana. Spēlētājos var nostiprināties pārliecība, ka galvenais līdzeklis panākumu sasniegšanā ir pēc iespējas ātrāka pretinieka likvidēšana.
Pornogrāfiskie materiāli rada nereālistisku iespaidu par partneru savstarpējām intīmajām attiecībām, un tas nereti ietver arī agresiju kā vienu no seksuālo attiecību elementiem.
Problēmas sociālās informācijas apstrādes un interpretācijas procesos var veicināt agresiju.
Agresīvu uzvedību var veicināt arī neapmierinātība ar vides un ekonomiskajiem apstākļiem, kā arī pakļaušanās šo apstākļu negatīvajai ietekmei.
…