Kad tiesa izsludinājusi pazudušo par mirušu, viņa manta, ja viņš nav atstājis testamentu, nododama tiem mantiniekiem, kas pieņemamā nāves dienā, ja tā noteikta tiesas lēmumā, vai, ja šo dienu nevar noteikt, lietas ierosināšanas brīdī bijuši viņa tuvākie radinieki vai laulātais.
Ja pazudušais, ko tiesa izsludinājusi par mirušu, atgriežas atpakaļ, viņš var atprasīt savu mantu no tām personām, kam tā bijusi nodota, vai no viņu mantiniekiem, bet tikai tajā sastāvā, kādā tā uzglabājusies, vai tik daudz, par cik šajā laikā mantinieki ar šo mantu iedzīvojušies.
Ja pēc pazudušā izsludināšanas par mirušu pierāda, ka viņš nomiris citā laikā, tās personas, kam šajā laikā piederējusi tiesība mantot, var prasīt, lai tām nodod palikušo mantu, bet arī tikai ar 380.pantā norādītajiem aprobežojumiem.
SECINĀJUMI
Ņemot vērā Civillikumu 217.p. normu, starp aizgādību un aizbildnību ir būtiska atšķirība nodibināšanas pamata ziņā, tāpēc ir arī atšķirība juridiskajā režīmā.
Kopīgais starp aizgādību un aizbildnību - nepieciešama sociāla aprūpe.
Viegli ir pazaudēt aizgādības tiesības, grūti tās atjaunot.
Bāriņtiesai ir liela vara, lai aizsargātu aizsargājamos, aizstāvamos.
…